Kādi ir būtiskākie mīti par Otro pasaules karu, kādus sev esat atklājis? 14
Galvenais ir skarbā patiesība, kuru mēs nezinājām par Ļeņingradas blokādi, – tur līdz šim ir daudz nesaprotamā. Bija briesmīgs bads, aizgāja līdz pat kanibālismam. Sanktpēterburgas vēsturnieks Sergejs Jarovs sarakstījis grāmatu “Blokādes ētika” – grāmatā ir attēloti baisi notikumi, reizēm smagi lasīt, taču tā cilvēkiem atver acis uz blokādes notikumiem. Man nebija saprotams laika posms no 1939. līdz 1941. gadam – ko PSRS tad darīja, mēs piedalījāmies karā vai ne? Jaunajā Krievijas vienotajā vēstures mācību grāmatā ir rakstīts, ka karā PSRS iesaistījās 1941. gada 22. jūnijā, bet kā ar 1939. gada 17. septembri? Ziemas karš ar Somiju vispār tiek skatīts atdalīti no notiekošā.
Svarīgi ir izprast kara mītus. Tagad Krievijā ir skandāls par 28 panfiloviešiem, kuri spēcīgi aizstāvējuši Maskavu pret lielu pārspēku, taču tajā dienā, 16. novembrī, šāda notikuma nebija. 28 panfiloviešu leģenda par varoņdarbu attiecīgajā dienā ir laikraksta “Sarkanā zvaigzne” izdomājums. Arhīvā tika atrasti dokumenti, kuros bija PSRS prokuratūras izmeklētāju slēdzieni, ka starp 28 panfiloviešiem bija kolaboracionists. Tas gan nemazina Panfilova komandētās vienības cieņu un varonību, kas izpaudās citās epizodēs. Tagad tiek veidota filma par 28 panfiloviešiem. Mītam ir tiesības uz pastāvēšanu, bet jautājums ir par to, kāpēc reāli fakti tiek piesaistīti leģendai? Mums ir daudz mākslas darbu, bet pēc tiem nevar mācīties vēsturi. Ja tā darām, tad, piemēram, Aleksandrs Puškins savā lugā apmeloja Antonio Saljēri, lai gan īstenībā viņš bija patīkams cilvēks, lielisks mūzikas pedagogs un komponists, bet Puškins no viņa uztaisīja skauģi. Ļeva Tolstoja romāns “Karš un miers” ir labs mākslas darbs, taču daudzi to nepareizi uztver kā mācību līdzekli par 1812. gada karu, un no tā veido savus spriedumus par vēsturi.
Mākslas darba uzdevums nav veikt rekonstrukciju. Mākslas darbam ir jādod noskaņa, lai uztvertu laikmeta garu.
