Siguldas kultūras centrs “Devons” atdzimis jaunā veidolā – izveidota energoefektīva ēka ar plašāku publisko un tehnisko zonu.
Siguldas kultūras centrs “Devons” atdzimis jaunā veidolā – izveidota energoefektīva ēka ar plašāku publisko un tehnisko zonu.
Foto: Sandra Dieziņa

FOTO: Vidzemes ārtelpa iegūst jaunus vaibstus 0

Būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētās skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija otrdien devās jau otrajā braucienā uz Vidzemi, lai izvērtētu pagājušajā gadā tapušās būves.

Reklāma
Reklāma

Kleķa ēka un koprade

“Putinam steidzami nepieciešama ārstu palīdzība – šoreiz viss ir nopietni.” Eksperts par situāciju Kremļa bunkurā
Kokteilis
11 interesanti padomi, kas palīdzēs jums izskatīties jaunākiem, nekā patiesībā esat
TESTS. Vai tu spētu “izdzīvot” laukos? Tikai īsti laucinieki spēs atbildēt 100% pareizi
Lasīt citas ziņas

Īpašs stāsts Vidzemē ir “Klaušinieku” mājas restaurācija–rekonstrukcija Turaidas muzejrezervāta teritorijā Krimuldas pagastā. Jaunā ēka celta no kleķa, tai izveidots niedru jumts. Turaidas muzejrezervāta direktores vietnieks pieminekļu saglabāšanas un infrastruktūras jautājumos Dainis Linmeijers lepojas, ka ēkas restaurācijas procesā meistari atjaunojuši senās amatu prasmes. Šā projekta autors ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, bet galvenais darbuzņēmējs – SIA “RERE meistari” – Ervīns Kokorēvičs un Andris Sausiņš.

Siguldieši skatei pieteikuši divus objektus – kultūras centru “Devons” un Siguldas pils kompleksa ēkas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz nepazīšanai pārvērtības piedzīvojusi 1962. gadā celtā Siguldas kultūras centra ēka, kas tagad pārtapusi jaunā veidolā. Vizuāli pievilcīgais “Devons” tagad apvieno divas zonas – publisko un tehnisko –, par ko īpaši gandarīti centra apsaimniekotāji. Pārbūves rezultātā skatītāju zāle paplašināta līdz 462 vietām, tajā izvietoti ergonomiski krēsli, skatuve paplašināta un modernizēta, izbūvēta plaša deju mēģinājumu zāle, iekārtots pagrabs ar tehniskām telpām. Domājot par energoefektivitāti, būve aprīkota ar ēkas vadības sistēmu, kas automātiski pēc nepieciešamības regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma un kondicionēšanas iekārtas.

Arī kultūras centra apkārtne sakārtota, izbūvēts stāvlaukums. Siguldas Kultūras centra pārbūves projekta autors ir SIA “ARH Stadija” arhitekts Aldis Polis, bet galvenais būvuzņēmējs – SIA “Monum”.

Siguldas pils kompleksa ēku – muižas koka mājas, dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas – pārbūves rezultātā radītas jaunas iespējas radošām organizācijām, kam pašvaldība iznomās telpas. Muižas koka mājā radītas mājīgas koprades telpas, savukārt saimniecības mājā, ko dēvē arī par Rezidences ēku, kopš pagājušā gada jūnija jau darbojas keramikas darbnīca.

Limbažnieku labumam

Skatei “Gada labākā būve Latvijā 2018” pieteikti trīs jauni objekti Limbažu novadā. Uzņēmējdarbības un sociālās uzņēmējdarbības atbalsta centrs Limbažos izveidots senā ēkā, kas jau bija nonākusi avārijas stāvoklī. Jau pirms desmit gadiem tās atjaunošanai tiks izstrādāts projekts, bet toreiz tas neīstenojās. Tagad ēka praktiski uzbūvēta no jauna, saglabājot tās vēsturisko sadaļu – pagrabu.

Ēku jau tuvākajā laikā plānots apdzīvot – pirmajā stāvā atradīsies sociālās uzņēmējdarbības centrs ar šūšanas darbnīcu, friziera pakalpojumiem, īpaši aprīkotu virtuvi, bet otrajā – uzņēmējdarbības centrs, kur tiks iznomātas darbavietas. Projekts īstenots pilsētas vēsturiskajā centrā, un paralēli ēkas atjaunošanai labiekārtots arī tās iekšpagalms. Šā projekta autors ir SIA “SCO Centrs” arhitekte Aina Jaunzeme, bet galvenais būvuzņēmējs – PS “REA Būve Accent Būve un Metāla Alianse”.

Skates žūrija īpaši atzīmē Limbažu novada Viļķenes pirmsskolas izglītības iestādes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un telpu atjaunošanu.

“Viļķenes bērnudārzs bija pārsteigums ar saviem risinājumiem, kur izdarīts vairāk, nekā paredzēts,” tā skates žūrija. Ēka, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, kļuvusi par Viļķenes Gaismas pili.

Skatei pieteikts arī Limbažu pilsētas daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss jeb Limbažu peldbaseins, kura būvniecībā izmantoti vairāki netipiski risinājumi. Peldbaseina būvprojekta autors ir SIA “MARK”, bet būvdarbu uzraudzību veica SIA “Firma L4”. Šā projekta realizēšanā pašvaldība ieguldījusi 3,7 miljonus eiro, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Gada būves skatei pieteikts arī Valmieras peldbaseins, kura projekta autors ir pilnsabiedrības “ISB/Nams” arhitekts Māris Malahovskis, bet galvenais būvuzņēmējs – SIA “Arčers”. Pirmais lēmums par baseina būvēšanu Valmierā pieņemts jau 2008. gadā un līdz projekta īstenošanai pagāja desmit gadi. Baseina trumpji – astoņi 25 metru celiņi, divi mazāki baseini bērnu peldētprasmes apmācībai, skatītāju tribīnes, sportistu rehabilitācijas zona, medicīnas kabineti. Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki energoefektīvi risinājumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.