Man patīk klienti, ar kuriem pašai ir interesanti papļāpāt un uzzināt ko jaunu, citādi var sajukt prātā. Un interesanto ir daudz, jo cilvēki sabrauc no visām pasaules malām – stāsta par savu zemi, pilsētu, tradīcijām. Viņiem patīk radīt gudru un viszinīgu iespaidu, viņi grib dzirdēt komplimentus. 2
Tādās sarunās var uzzināt un izprast vispārsteidzošākās lietas – no britu lordu palātas sistēmas līdz japāņu intīmpakalpojumu endze-kosai niansēm un nelaiķu modei. Tu vari sastapt gan zinātnieku ekologu, kuru satrauc pasaules okeāna piesārņojums, gan biznesa guru, kurš ieradies Rīgā, lai vadītu darījuma sarunas augstākajā līmenī. Tagad daudzi apspriež Krievijas un ASV situāciju, Putinu, Obamu. Interesanti, ka viesi no Krievijas par to runā reti, savukārt amerikāņi un zviedri ienīst Putinu un it visur saskata “krievu mafijas” pēdas. Mēdz būt arī klienti ar zilajām asinīm – aristokrāti, kā viņi paši apgalvo.
Agrāk mēs dzināmies pēc norvēģiem un skandināviem, viņi bija ideāli klienti – mierīgi, jautri, naudīgi, cienījami uzvedās. Turklāt zviedru zvejnieks pelna vairāk nekā mūsu profesors. Tagad viņiem ir krīze – nervozi, nomākti, cenšas tērēt pēc iespējas mazāk. Sēž un knauzerējas. Vācieši, arī turīgie, vienmēr skopojas. Itāliešus nevaru ciest, jo īpaši “ragazzo la Milano” – iztaisās par dižiem mafiozi, bet cenšas apkrāpt sīkumos. Francūži visi ir nūģi (katrā ziņā tie, kuri līdz mums atbrauc) – viņus ir ilgi jākrata, bet reizēm tas ļoti skaisti un dāsni atmaksājas. Lietuvieši un igauņi mēdz būt tīri nekas – viņi bieži vien ir pastāvīgie apmeklētāji.
Un ir tādas tautības, par kurām nezini, ko sagaidīt – poļi, francūži, krievi. Starp citu, klienti no Krievijas mēdz būt gan labie, gan sliktie. Agrāk, Jūrmalas festivālu ziedu laikos, pie mums ne mazums tautas brauca no tā naudīgā burziņa. Starp viņiem arī tādi, kas gadu no gada atgriezās. Arī slavenības. Tie gan visbiežāk brauca ar konkrētu mērķi – kaut ko iedzēruši vai iešņaukuši, viņi negrasījās apstāties pie sarunas. Bet klubos vienmēr ir pietiekami daudz meiteņu, kuras neatteiks zvaigznei prieciņu.
Īsumā – jābūt psihologam. Atradīsi īsto atslēdziņu – nopelnīsi. Protams, pēc noklusējuma praktiski visi ierodas ar mērķi vai cerību saņemt “pilnu programmu”, bet, ja viņiem trāpīsies sarunu žanra profesionāle, tad no kluba aizies visnotaļ laimīgi, kaut arī būtībā nesaņēmuši kāroto. Es ar ceremonijām neaizraujos – ja kļūst nekaunīgs, šauju pa rokām. Galvenais – visu pareizi apspēlēt, lai viņš neapvainojas, jo pēc tam mani cienīs – daudziem tāda principialitāte pat ļoti patīk. Bet ir arī dumjākas meitenes, viņu vienīgais ierocis atrodas starp kājām.
Jāatzīst, ka pēdējā laikā daudzi klubi nevēlas izskatīties kā izvirtības perēkļi, grib uzturēt solīdu un respektablu imidžu. Jo tagad vieglās naudas nav tik daudz, bet pastāvīgos klientus aizvien biežāk biedē problēmas ar likumu.
Mūsu uzdevums – dejot pie stieņa, bet vēlāk sastādīt kompāniju kluba viesiem. Kāds pasauks tevi, pie kāda cita pieiesi pati.
Galvenais uzdevums – lai klients sēdētu ilgi, dzertu dārgi un pēc iespējas vairāk cienātu meitenes ar kokteiļiem un šampanieti. Šampanieša cena reizēm pārsniedz 1000 eiro par pudeli, klienti biežāk pasūta dzērienus no “vidējās” klases – 300 līdz 500 eiro robežās par pudeli.
Protams, mūsu mērķis – pie lielāka pasūtījuma izdzert pēc iespējas mazāk. Te ir daudz dažādu knifu. Var sarunāt ar bārmeni, lai dzērienu samaina pret nevainīgu sulu – ja pasūta glāzi, tas var nostrādāt, bet ja pudeli – nē. To atver klienta klātbūtnē. Var vienoties ar draudzeni, ka tā novērsīs klienta uzmanību, kamēr tu izlej alkoholu kādā puķu podā. Bet klienti arī nav muļķi – ir tādi principiālie, kuri pārbauda, ko tu dzer. Un kļūst zvērīgi nikni, ja atklāj citu dzērienu. Dažas meitenes virtuozi izgrozās no situācijas, sakot, ka nav higiēniski dzert no vienas glāzes vai caur vienu salmiņu. Pārējās – dzer.
Protams, ar laiku klienti noreibst, sāk iemīlēties un prasīt ko vairāk, tērējot aizvien vairāk naudas cerībā tevi pieliet līdz vajadzīgajai kondīcijai un pacelt savu “cenu” tavās acīs. Reizēm finišā uzvedas pavisam lopiski – gadās, ka izģērbjas, demonstrējot savus orgānus. Bet tā jau vairs nav mana problēma. Es nevaru pārdzīvot par visiem, sak, kā viņš, nabadziņš, sievai paskaidros iztērēto naudu un nakts scenāriju.
