Ābelēm šogad pilni zari! Ko viens ābols dienā patiesībā dara ar zarnām un sirdi? 0
Teiciens par vienu ābolu dienā, kas ļaujot turēties tālāk no ārsta, ir sens, taču aiz tā slēpjas arī zināms uzturzinātnes pamats. Āboli nav tikai C vitamīna avots – tajos esošās šķiedrvielas un augu izcelsmes savienojumi var labvēlīgi ietekmēt zarnu darbību, holesterīna līmeni un līdz ar to arī sirds veselību.
Viens vidēja izmēra ābols satur aptuveni trīs gramus šķiedrvielu, kā arī tādus augu savienojumus kā kvercetīns, katehīni un hlorogēnskābe, norāda Hārvarda Universitātes Sabiedrības veselības skolas “The Nutrition Source”.
Taču interesantākā daļa sākas tad, kad ābols nonāk gremošanas traktā.
Ābolā esošais pektīns kļūst par barību zarnu baktērijām
Āboli satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas. Īpaši nozīmīgs ir pektīns – šķīstošā šķiedrviela, kuru cilvēka organisms pilnībā nesagremo.
Tā nonāk resnajā zarnā, kur to fermentē zarnu mikroorganismi.
Šajā procesā veidojas īso ķēžu taukskābes, kas iesaistītas zarnu gļotādas un vielmaiņas procesos. Pētījumu apskatos norādīts, ka arī daļa ābolu polifenolu nonāk resnajā zarnā un mijiedarbojas ar zarnu mikrobiotu.
Vienkāršāk sakot – ābols pabaro ne tikai cilvēku, bet arī daļu no baktērijām, kas dzīvo viņa zarnās.
Var palīdzēt arī regulārākai vēdera izejai
Šķiedrvielas palielina zarnu satura apjomu un palīdz uzturēt normālu gremošanas sistēmas darbību.
Pektīns var būt īpaši noderīgs cilvēkiem, kuru uzturā kopumā ir maz šķiedrvielu. Hārvardas speciālisti norāda, ka tas var palīdzēt arī aizcietējumu profilaksē.
Tomēr viens ābols pats par sevi nevar aizstāt ar šķiedrvielām bagātu uzturu – nozīme ir tam, ko cilvēks ēd visas dienas garumā.
Saistība ar sirdi
Tas, kas notiek zarnās, var būt saistīts arī ar sirds un asinsvadu veselību.
Pektīns tiek pētīts saistībā ar tā spēju nedaudz pazemināt kopējā un ZBL jeb tā dēvētā “sliktā” holesterīna līmeni.
Pētījumu apskatos novērots, ka veselu ābolu lietošana dažos klīniskos pētījumos bijusi saistīta ar labvēlīgām izmaiņām asins lipīdu rādītājos. Tajā pašā laikā rezultāti nav pilnīgi vienādi visos pētījumos, tāpēc ābolu nevar uzskatīt par līdzekli augsta holesterīna ārstēšanai.
Tomēr regulāra augļu, dārzeņu un citu šķiedrvielām bagātu produktu lietošana ir viens no veselīga uztura pamatiem.
Ābolos ir arī polifenoli
Ābolu ieguvumi nav saistīti tikai ar šķiedrvielām.
Tajos atrodami polifenoli – augu izcelsmes bioaktīvi savienojumi. Daļa no tiem organismā darbojas kā antioksidanti, un tie tiek pētīti saistībā ar iekaisuma procesiem, asinsvadu darbību un vielmaiņu.
Zinātniskajā literatūrā bieža ābolu lietošana novērojumu pētījumos saistīta ar zemāku atsevišķu sirds un asinsvadu slimību risku, lai gan šādi pētījumi paši par sevi nepierāda, ka tieši ābols ir bijis šī efekta cēlonis.
Vai ābolu labāk ēst ar mizu?
Ja vien nav īpaša iemesla ābolu mizot, uzturvērtības ziņā priekšrocība parasti ir veselam auglim ar mizu.
Hārvardas speciālisti norāda, ka, nomizojot ābolu, tiek zaudēta ievērojama daļa šķiedrvielu un liela daļa flavonoīdu jeb augu bioaktīvo savienojumu.
Tāpēc pietiek ābolu rūpīgi nomazgāt un ēst ar visu mizu.
Tātad – vai tiešām viens ābols dienā?
Nav zinātniska pamata apgalvot, ka tieši viens ābols dienā pasargās no slimībām.
Taču regulāri apēsts ābols var būt ļoti vienkāršs veids, kā uzturā palielināt šķiedrvielu un polifenolu daudzumu. Tas savukārt var palīdzēt zarnu darbībai un būt viena no veselīga uztura sastāvdaļām, kas ilgtermiņā nāk par labu arī sirds veselībai.
