“Tas būs 100% droši…” Ukrainas militārais eksperts brīdina par Krievijas nākamo soli pret NATO 0
Krievijas hibrīdkarš pret Eiropu jau notiek, un Kremlis ar dažādām provokācijām cenšas destabilizēt situāciju Eiropas Savienībā un šķelt NATO, uzskata militārais eksperts un atvaļinātais Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Oļegs Ždanovs.
Ždanovs komentēja iespējamību, ka Krievija varētu apzināti izraisīt militāru provokāciju pret NATO.
“Tas būs 100% droši. Tiek uzskatīts, ka ir jāpazīst savs ienaidnieks un jāizpēta viņa principi, metodes un nodomi. Taču Eiropā neviens to nevēlas darīt,” viņš sacīja intervijā Ukrainas medijam “Glavred”.
Pēc Ždanova domām, dažādas provokācijas un teroristu uzbrukumi Eiropā varētu būt daļa no plašāka Kremļa mērķa destabilizēt situāciju Eiropā.
“Krievijai tas ir vajadzīgs, lai destabilizētu situāciju, radītu haosu ES un sašķeltu ES un NATO. Eiropieši to nesaprot un domā, ka Krievijas izlūkdienesti kaut kur ārpusē veic kaut kādas sabotāžas un izlūkošanas operācijas. Katru reizi, kad Eiropas izlūkdienesti sāk izmeklēt kārtējo teroristu uzbrukumu, viņi neizbēgami atklāj, ka Kremļa “ausis” ir izbāzušās,” apgalvoja eksperts.
Ždanovs uzskata, ka Eiropas valstīm būtu jāuztver Krievijas darbības kā plašāka hibrīdkara sastāvdaļa.
“Kamēr eiropieši to nesapratīs, tā būs problēma. Mēs četrus gadus viņiem skaidrojām, ka Krievija ir agresorvalsts un ka mums ir nepieciešama palīdzība cīņā pret to, bet tagad mēs viņiem skaidrojam, ka, ja Ukraina šodien neuzvarēs šajā karā, Krievija rīt pie viņiem nāks. Tāpēc mums ir jāskaidro Eiropai, ka karš tās teritorijā jau rit pilnā sparā,” sacīja Ždanovs.
Kā Krievija varētu mēģināt vājināt NATO?
Par iespējamiem Krievijas mērķiem attiecībā uz NATO iepriekš izteicies arī bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs.
Viņš uzskata, ka Krievijas vadība varētu censties pārbaudīt NATO dalībvalstu noturību un vienotību. Viens no iespējamiem instrumentiem, pēc Bondareva domām, varētu būt atšķirību izmantošana starp alianses dalībvalstīm, tādējādi vājinot to spēju vienoties par kopīgu nostāju.
Ja NATO saliedētība tiktu būtiski vājināta, tas varētu ietekmēt arī Eiropas drošības sistēmu. Šādā gadījumā atsevišķām Eiropas valstīm nāktos vairāk paļauties uz savām aizsardzības spējām un meklēt papildu sadarbības formas ar citām valstīm.
Vienlaikus ekspertu paustie vērtējumi ir prognozes par iespējamu Krievijas rīcību, nevis pierādījums tam, ka Kremlis jau būtu pieņēmis konkrētu lēmumu par militāru uzbrukumu NATO.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, un Eiropas valstis pēdējos gados arvien vairāk pievērš uzmanību arī hibrīddraudiem, tostarp sabotāžai, kiberuzbrukumiem, dezinformācijai un kritiskās infrastruktūras apdraudējumam.
