Trešdien Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus rotācijas kārtībā pārņem Vācija, kurai galveno uzmanību nāksies pievērst bloka tautsaimniecības atlabšanai pēc covid-19 pandēmijas.
Vācija, kas ES prezidentūru pārņem no Horvātijas, par savas pusgadu ilgās prezidentūras moto izvēlējusies saukli: “Kopā par Eiropas atlabšanu”.
Lai gan prezidējošā valsts neiegūst nekādas formālas papildu pilnvaras, pieaug tās politiskā ietekme, jo tas dod tai iespēju noteikt Eiropadomes sanāksmju dienaskārtību.
Lai gan sākotnēji Vācija plānoja savas prezidentūras laikā galveno uzmanību pievērst ES ārējo robežu drošībai, bloka attiecībām ar Ķīnu un klimata izmaiņu ierobežošanai, pandēmija uzmanības centrā izvirzījusi koronavīrusa ierobežošanu un ekonomikas atveseļošanu.
Saskaņā ar otrdien publiskoto Vācijas prezidentūras programmu starp tās vadošajiem principiem būs arī padarīt bloku inovatīvāku un taisnīgāku, nodrošinot Eiropai lielāku lomu pasaulē.
Viens no grūtākajiem Vācijas uzdevumiem būs ES ilggadējā budžeta izstrādes pārraudzība. ES diplomāti cer, ka par to vienošanās tiks panākta jau jūlijā, taču domstarpības par bloka tēriņiem joprojām ir ļoti dziļas, un sarunas nebūs vieglas.
Vācijai būs arī svarīga loma pēcbreksita sarunās ar Lielbritāniju, cenšoties panākt līdz gada beigām vienošanos par abu pušu turpmākajām attiecībām, tostarp par jaunu savstarpējās tirdzniecības līgumu.
Vienlaikus Vācijas prezidentūra būs kancleres Angelas Merkeles pēdējais nopietnākais uznāciens uz starptautiskās politiskās skatuves pirms viņas politiskās karjeras beigām.
Nākamā gada 1.janvārī ES prezidējošās valsts pienākumus vācija nodos Portugālei.
