Visvairāk dominē šī viena! Rakstniece izvērš diskusiju: Kuras grāmatas radījušas bērnības traumu? 172
“Kuras grāmatas jums radījušas bērnības (vai pieaugušo) traumu? Man bērnībā – “Brāļi Lauvassirdis”, Darela “Pārpildītais šķirsts” (saucu to par miroņu šķirstu, jo tur visu laiku mirst dzīvnieki). Pieaugušo – M.Madzantīni “Nekusties”. Pie visām šīm esmu kaukusi balsī un nepārlasīšu,” šādu diskusiju vietnē “X” ierosināja rakstniece Dace Rukšāne.
Atsaucība komentāros, protams, bija liela. Interesanti, ka atbildes patiešām bija ārkārtīgi atšķirīgas un principār neatkārtojas, kas leicina, cik dažādi esam, cik dažāda ir cilvēku pasaules uztvere, tomē viena grāmata bija gan, kas pie traumu un skumju emociju rašanās vainota visbiežā, un tā ir Atstridas Lindgrēnas “Brāļi Lauvassirdis”.
Lūk, ieskats tvītotāju atbildēs.
traumas gluži nē, bet varēju aizkustināties pat no Vinnija Pūka fināla, kad zemapzinies- nekad vairs nebūsi tas bērns saulainā pļaviņā ar lāci. pieaugušo- piem. Makjuana Atonement, kad rezonē liktenīgas nožēlas/dziļa smeldze
— idontlikesand (@idontlikesand9) January 15, 2025
Jā, Makjuena Piedošana bija briesmīgi smeldzīga, tik ļoti, ka, sākot skatīties filmu, sāku uzreiz raudāt un izslēdzu TV.
— Dace Ruksane (@Ruksane) January 15, 2025
Jau te rakstīju, Cūkausīša dēļ man purvi neprīk joprojām…
— Bingo (@IABingo) January 15, 2025
Zviedrijā vienu brīdi risinājās diskusijas par iespēju šo grāmatu aizliegt, jo bija bažas, ka tā veicināšot bērnu pašnāvības.
Manuprāt, viena no skaistākajām grāmatām, kas jebkad uzrakstīta.— Bārbala Simsone (@durvjupele) January 15, 2025
Vienīgā gràmata, kas man jebkad radījusi kādu traumu, ir “Bille”. To gan lasīju tad, kad man pašai jau bija meita.
Vēl joprojàm nespēju saprast, kādēļ tā jāizturas pret savu bērnu.
Bērnībā un arī jaunībā lasīju ļoti, ļoti daudz un visu pēc kārtas. Vismīļākās bija brīnumpasakas.— NepareizāGuna (@BluForster) January 15, 2025
Viļa Lāča stāsts “Vanadziņš”. Kad mamma mazai vakarā ienākusi palasīt grāmatiņu pirms miega un jautājusi, ko lasīt, es vienmēr, sākot jau rīt asaras, izstomījusi: Va-na-dzi-ņu… 😭
— MK (@Roze1000) January 15, 2025
Lasīju gan bēdīgas, gan baisas grāmatas, tik neuztveru to kā traumu. Arī bērnībā jāizdzīvo gan bailes, gan bēdas, gan asaras…
— Inita Dāniele (@Inita49) January 15, 2025
Skalbes pasakas, šķiet “Bendes meitiņa” visvairāk atbaidīja.
“Gavrošs”, kaut kāda maza grāmatele bij, šķiet V.Igo “Nožēlojamo” bērnu versija.
Džeims Kriss ” Tims Tālers,jeb pārdotie smiekli”
Lielākā vecumā tas pats Viktors Igo, E.Zolā ” Lurda”— Urze (@murzemax) January 15, 2025
Ir grāmatas, kuras labprāt lasu vēlreiz. Ir tās, kuras vienreiz un gana…
— Pauls (@Mantrausis) January 15, 2025
Tās bija tiešām baisas un pesimistiskas.
— Ilze Freimane (@IlseFreii) January 15, 2025
Trīs minūšu lidojums
— Эгон Волк (@Vilkagalva) January 15, 2025
Bērnībā neko tādu traku neatceros. Brāļi Lauvassirdis patika. Bija interesanti un laikam patika doma par citām pasaulēm, kur nonāksim. Pieaugušā vecumā mani notraumēja “Tūkstoš sauļu mirdzums”. Kaucu, bet varbūt pārlasīšu, lai pārliecinātos, kà Rietumu sievietēm paveicies.
— Ilze Kuzmina (@ilzekuzmina) January 15, 2025
Viena no grāmatām, kura, protams, ir ģeniāla, bet kuru nekad vairs negribu pārlasīt.
— Bārbala Simsone (@durvjupele) January 15, 2025
O jā. Kadrija..
— Katherine One (@KatherineTwo) January 15, 2025
oh, man arī šī grāmata bija un bija ļoooooti bail no viņas. Joprojām ir pie vecvecākiem. 😀
— peksis (@pekssis) January 15, 2025
Kaķīša dzirnaviņas. Mazu sirdi plosošas ilustrācijas. pic.twitter.com/wQOXV8DmbP
— annija (@annij_annij) January 16, 2025
