“Man ir informācija arī par dažiem citiem politiķiem…” Tieslietu ministrs komentē Stepaņenko saņemtos dāvinājumus no tēva Krievijā 0
Neskaidrības par partiju apvienības “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” premjera amata kandidātes Jūlijas Stepaņenko no Krievijā dzīvojošā tēva saņemtajiem dāvinājumiem radījušas jautājumus par šo līdzekļu izcelsmi un to iespējamo saistību ar politisko finansēšanu. Stepaņenko amatpersonas deklarācijās norādīti divi tēva dāvinājumi – 239 598,05 eiro naudā un 2024. gada janvārī saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Kopējā dāvinājumu vērtība ir 419 598,05 eiro.
Stepaņenko iepriekš publiski apstiprinājusi, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un ir palīdzējis viņas ģimenei, taču nav skaidrojusi viņa nodarbošanos vai dāvināto līdzekļu izcelsmi. Viņa norādījusi, ka dāvinājumi ir deklarēti un, ja kādam ir aizdomas par naudas izcelsmi, ar tām jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs.
Šo situāciju TV24 raidījumā “Ziņu TOP” komentēja tieslietu ministrs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Edvards Smiltēns (AS). Viņš norādīja, ka aicinājis vairākas atbildīgās iestādes izvērtēt publiski pieejamo informāciju par dāvinājumiem un to izcelsmi.
Smiltēns uzsvēra, ka viņa ieskatā būtisks ir ne tikai pats dāvinājuma fakts, bet arī summa un tas, ka dāvinātājs dzīvo Krievijā.
“Ja mēs redzam to, ka viens partijas premjera amats kandidāts šobrīd atsakās dziļāk komentēt jautājumus, vismaz tajā brīdī tā bija, ka viņi attiecās no komentāriem medijos par to, ka ir iesaistīta persona, kas šobrīd atrodas Krievijas Federācijā. Tur nav starpības, vai tas ir tēvs vai kāda cita persona. Ir iesaistīta summa, kas ir šobrīd apmēram 420 tūkstoši eiro,” norāda Smiltēns.
Viņš norādīja, ka runa ir par ievērojamu naudas summu, kas, viņaprāt, ir pietiekams iemesls, lai situāciju rūpīgi pārbaudītu: “Tie nav 5 tūkstoši eiro vai tukšots eiro. Tā ir milzīga nauda, tā summa principā ir atbilstoša vienas milzīgas vēlēšana kampaņas izdevuma apjomam.”
Smiltēns norādīja, ka lūdzis situāciju izvērtēt vairākām valsts institūcijām, tostarp Valsts drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam, finanšu uzraugiem un KNAB.
Tikmēr KNAB jau ir apstiprinājis, ka izvērtēs informāciju par Stepaņenko saņemtajiem dāvinājumiem. Birojs saņēmis arī Rīgas domes deputāta Ģirta Lapiņa iesniegumu, kurā lūgts pārbaudīt, vai dāvinājumu saņemšanā ievērotas amatpersonām noteiktās prasības un vai šie līdzekļi nav izmantoti priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanai.
Raidījumā Smiltēnam tika jautāts, vai viņš sagaida, ka nepieciešamās pārbaudes varētu noslēgties vēl pirms vēlēšanām. Viņš norādīja, ka tas būs atkarīgs no informācijas, kas jau ir valsts iestāžu rīcībā un varētu paātrināt šo procesu.
Smiltēns raidījumā atklāja, ka Stepaņenko gadījums nav vienīgais, kas viņam radījis jautājumus. Viņš sacīja, ka viņa rīcībā esot informācija arī par citiem politiķiem un saistībā ar dažiem gadījumiem jau sagatavoti iesniegumi valsts iestādēm:
“Man ir arī informācija par dažiem citiem politiķiem, un es esmu arī jau sagatavojis pāris iesniegumus iestādēm, kur arī līdzīgi ir kaut kādi dāvinājumi, iespējams, bijuši un tā tālāk.
Es domāju, ka šis ir ļoti rūpīgi jāpārbauda, jo Krievijas nauda, kas ienāk šobrīd politiķu rokās, varētu tikt izmantot arī politiskajiem procesiem un finansēšanai.”
Viņš konkrētus politiķu vārdus nenosauca, uzsverot, ka nevar inkriminēt šobrīd šādas lietas, nepārbaudot.
Jau iepriekš vēstījām, ka partiju apvienības “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” premjera amata kandidāte Jūlija Stepaņenko intervijā raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” atteicās skaidrot tēva dāvināto līdzekļu izcelsmi, uzsverot tiesības uz ģimenes privātumu un dāvinājumu saņemšanu no tuviniekiem.
Stepaņenko apstiprināja, ka viņas tēvs dzīvo Krievijā un sniedz palīdzību viņas ģimenei, lai gan no ģimenes aizgājis Stepaņenko bērnībā. Jautāta par finanšu līdzekļu izcelsmi, viņa norādīja, ka dāvinājumi ir deklarēti, savukārt gadījumā, ja ir aizdomas par līdzekļu izcelsmi, varot vērsties tiesībsargājošās iestādēs.
“Te mēs liekam punktu,” sacīja politiķe. Tēva nodarbošanos un viņa līdzekļu izcelsmi viņa nepaskaidroja.
Stepaņenko amatpersonas deklarācijās divu tēva dāvinājumu kopējā vērtība ir 419 598,05 eiro. Deklarācijā, beidzot darbu 2022. gada 31. oktobrī, norādīts 239 598,05 eiro dāvinājums no tēva. Savukārt deklarācijā par periodu no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim norādīts, ka 2024. gada 12. janvārī no tēva saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā.
Viņa arī nekomentēja savu finansiālo situāciju. Stājoties Saeimas deputātes amatā 2014. gada 4. novembrī, Stepaņenko bija deklarējusi izsniegtus aizdevumus par kopumā 575 888,42 eiro un parādsaistības 347 479,37 eiro apmērā. Aizdevumu kapitāla izveidi politiķe intervijā neizskaidroja.
Deklarācijā par 2025. gadu Stepaņenko norādījusi 66 000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā, bet viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko savā deklarācijā – 57 000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā. Skaidras naudas aprites saglabāšanu kā vienu no vēlēšanu solījumiem politiķe pamatoja ar personas brīvību un iespēju norēķināties elektrības pārrāvumu laikā. Viņa noraidīja šā politiskā piedāvājuma sasaistīšanu ar saviem uzkrājumiem.
“Kāpēc jūs visu laiku gribat sasaistīt to ar manu dzīvi?” intervijā vaicāja Stepaņenko.
