Krievijas dezinformācijas apskats: Zelenskis Rīgā esot apkaunojis sevi 2
Labi zināms, ka par Ukrainu kopš 2014. gada Krievijas televīzijas tiek runāts un rādīts ļoti daudz. Daži teic, ka pat vairāk nekā par pašas Krievijas notikumiem. Protams, visa informācija tiek pasniegta izteikti negatīvā skatījumā – selektīvi atlasot faktus, manipulējot un arī melojot. Vai arī vienkārši ņirgājoties.
Spilgtākie viltus ziņu piemēri – stāsts par Slovjanskas pilsētā “krustā piesisto puisīti” un citi līdzīgi – ir sacerēti tieši par Ukrainu.
Tāpēc nav pārsteigums, ka arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Latvijā Krievijas medijos tika diezgan plaši atspoguļota, pieturoties pie ierastajām tradīcijām.
Zelenska “grēki”
Televīzijas kanāls “Rossija 1” tam pat veltījis gan ziņu sižetu, gan daļu no sava sarunu šova “60 minūtes”. Jāsecina, ka oficiālās vizītes ar formālajām uzrunām un ceremonijām ir diezgan nepateicīgi pasākumi Krievijas propagandas mērķiem, tāpēc nācies ķerties pie sīkumiem. “Zelenskis Rīgā apkaunojis sevi” – tā interneta portālos pieteikts “Rossija 1” sižets.
Kā izrādās, lielākais apkaunojums ir tas, ka Ukrainas prezidents apsēdies Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces krēslā un uzsitis ar āmuriņu, kuru līdzīgi kā britu parlamentā spīkere izmanto brīdinājumam par kārtību zālē.
Tā kā sitiens ilga nepilnu sekundi un mazāk vērīgi skatītāji to varētu palaist garām, Krievijas TV to atkārtojumā rādīja vairākas reizes no dažādiem skatpunktiem. “Apmeklējot Latvijas Saeimu, Ukrainas prezidents visus pārsteidza, viņš apsēdās parlamenta priekšsēdētājas krēslā un sāka spēlēties ar āmuriņu.
Vispirms viņš prasīja, ar kādu āmura pusi jāsit, pēc tam pats mēģināja to izdarīt,” fonā komentē “Rossija 1” diktore, norādot, ka par šo video jāpateicas vienam no Krievijas TV propagandas slavenākajiem personāžiem Vladimiram Solovjovam, kurš to esot atradis un ielicis “Facebook”. Viņa arī piebilst, ka “Zelenskis no komiķa lomas tā arī nav izgājis”.
Un tas viss? Cītīgāk pameklējot, Krievijas žurnālistiem izdevies atrast vēl vienu neveiklību, kuru izvērst ziņu sižetā un apspriest vakara diskusijā – Ukrainas prezidents nemaz neesot zinājis, uz kurieni viņš braucis, valdot smieklus, paziņoja raidījuma “60 minūtes” vadītājs Jevgēņijs Popovs:
“Viņš taču bija pārliecināts, ka brauc uz Latviju, bet viņa preses dienests uzskatīja, ka uz Lietuvu, ko arī paziņoja visai pasaulei.”
Tik tiešām kļūdains ieraksts par Lietuvas apmeklējumu kādā brīdī bija ievietots Ukrainas prezidenta oficiālajā interneta lapā, to vēlāk atzina prezidenta biroja vadītājs Kirils Timošenko.
“Sociālo tīklu speciālists, kurš pieļāva šo kļūdu, saņēma aizrādījumu un ģeogrāfijas atlantu,” rakstīja Timošenko. Taču Latvijā šis starpgadījums palika gandrīz nepamanīts, bet Krievija tam veltījusi īpašu uzmanību.
Tomēr interesanti, ka šajos sižetos un tiem sekojošajos interneta portālu rakstos visi verbālie un vizuālie uzbrukumi tikuši Ukrainai un tās līderim, bet Latvijai nekas negatīvs nav veltīts. Katram savs laiks.
“Tie, kas nemīl Puškinu, tie dabūs Staļinu”
Ap piecdesmit politisko aktīvistu 20. oktobrī bija sanākuši pie Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā, it kā lai “protestētu pret nacismu” un atbalstītu krievu skolas.
Par to ziņo vairāki mediji, tostarp radiostacija “Eho Moskvi”. Tomēr, ņemot vērā, ka akcijas organizētāji ir nacionālboļševiku kustība ar tās līderi Eduardu Ļimonovu priekšgalā, uz ko Kremlis ierasti skatās ar lielām aizdomām, lielākajos medijos šis pasākums publicitāti nav ieguvis.
Nacboli ierasti bruņojušies ar sarkaniem plakātiem, daļa ģērbusies vecmodīgos apģērbos, kādus valkāja pagājušā gadsimta 20.–30. gados. Viņi izklieguši dažādus draudīgus saukļus.
“Tie, kas nemīl Puškinu, tie dabūs Staļinu,” skandējuši klātesošie, un, kā skaidrojis avīzes “Komsomoļskaja pravda” žurnālists, ar to esot domāta “Latvijas pievienošana PSRS 1940. gadā, pēc kā “demokrātiskajā republikā” ienāca pavisam cita kārtība”.
Kāds no mītiņa dalībniekiem, kurš pārstāvot labēju organizāciju, gan esot apelējis pie Eiropas, aicinot to “neļaut Latvijas varai apspiest krievu identitāti”.
Kā raksta “Komsomoļskaja pravda” autors: “Mītiņa dalībnieku centieni nebija veltīgi. Jau pēc dažām dienām Latvijas Saeima nobalsoja par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.”
Jāpiebilst, ka šo Saeimas lēmumu apsveikusi arī Krievijas Ārlietu ministrija, no kuras ierasti izpelnāmies tikai uzbrukumus. “Tā ir kā kompensācija par to, ka Latvija daudzus gadus atkāpusies no cilvēktiesību normu ievērošanas,” paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
