Zemnieki uztraucas, ministrija mierina 3
Naudas maz, kabatu daudz, subsīdijām “griesti”, noteikumi par atbalsta sadali sarežģīti, intensīvo lauksaimniecību bremzē – šādā noskaņā piektdien aizvadīts lielākās lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” kongress.
Vērojot biedrības kongresus jau gadiem, jāatzīst, ka tāds noskaņojums starp daudz ko pieredzējušajiem zemniekiem nebija redzēts pat krīzes laikos. Nelāgo fonu rada neziņa par to, cik liels finansējums no breksita dēļ sarukušā ES lauksaimniecības budžeta Latvijai gaidāms un, galvenais – kā tas tiks sadalīts. Lai gan Zemkopības ministrijas pārstāvji mierināja un rādīja tabulu tabulas, zemnieki palika skeptiski. Ne tikai subsīdiju apjoms vien vairo bažas. Pārāk daudz nezināmo par kopējo ES lauksaimniecības politikas kursu, CO2 emisijām, klimata neitralitāti, mājlopu labturību, augu aizsardzības līdzekļiem un vēl, un vēl.
Ugunskristības ne pa jokam
Tā kā nozares ministrs slimības dēļ uz kongresu nebija ieradies, asu jautājumu ugunskristības nācās izturēt ministra biroja vadītājam Jānim Eglītim. Lielākais pārmetums – par šķietami nekā nedarīšanu saistībā ar Briseles ieteikumu subsīdiju griestu noteikšanā. Lai gan virmo runas, ka šādi griesti būs (iespējams, 100 000 eiro saimniecībai gadā), nav izpētīts, kuram lauksaimniecības sektoram klājas grūtāk, kā problēmas varētu novērst. Ārzemju konsultanti mūsu zemnieku savulaik mācīja – lai ar zemiem atbalsta maksājumiem varētu konkurēt ES tirgū, jāpalielina saimniecības lielums, jākonkurē uz platības rēķina. Zemnieki to mērķtiecīgi darīja, bet tagad politika vērsta uz pretējo pusi, paplašināties vairs neesot labi.
“ES noteica kritērijus, bet mūsu ministrija gudrāka par Eiropas Komisiju un grib pārdalīt maksājumus par labu mazākajiem. Labi, mazajiem arī vajag, bet kāpēc jāatņem tiem, kas nopelnījuši? Ja varat atrast papildu naudu, daliet, kam gribat, bet neaiztieciet tos, kam jau ir iedots!” tā lielsaimniecības “Ivulla” īpašnieks Uldis Caune.
Saimniecības “Zvaigznītes” saimnieks Reinis Rūtiņš atgādināja, ka jau kopš iestāšanas ES Latvijas zemnieki saņem vienu no zemākajiem tiešmaksājumiem, kamēr visas izmaksas pieaug, turklāt šogad papildu spriedzi rada jaunās zaļās iniciatīvas.
“Būs jāizpilda smagas prasības, kas saimniekošanu padarīs daudz sarežģītāku. Ja uzliek griestus esošajam atbalstam, tas prasīs pašu naudu, un tad jau tas ir reāls apdraudējums daudzām saimniecībām,” teica zemnieks.
Uz to J. Eglīts norādīja, ka ZM negrasoties nevienam neko atņemt. Tiesa, ES lauksaimniecības politikā, tajā skaitā Zaļā kursa kontekstā, nozarē sagaidāmi būtiski vides un klimata izaicinājumi, kas prasīs aizvien lielākus ieguldījumus, jaunu darba vietu izveidi, radot papildu darbaspēka izmaksas, kam nepieciešams atbilstošs finansējums.
“Mēs virzāmies uz to, lai prasības būtu saprātīgas un lai tām līdzi nāktu arī ES finansējums. Jo skaidrs, ka ar tik atšķirīgu finansējumu nevar uzlikt vienādas prasības. Attiecībā uz Latvijas lauksaimniekiem pieejamo ES finansējumu nākamajiem gadiem sarunas ir ļoti sarežģītas, taču neatlaidīgi turpinām uzsākto par labu Latvijas lauksaimnieku interesēm, it sevišķi ņemot vērā līdz šim netaisnīgo atbalsta sadalījumu,” sacīja Eglīts.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu ir vairākas prioritātes, tostarp tiešo maksājumu izlīdzināšana un lauku attīstības finansējuma saglabāšana vismaz esošajā līmenī.
PVN, koku ciršana un nauda “trallinātājiem”
Ministra biroja vadītājs bija noskaities par tā rīta Latvijas Radio programmā dzirdēto, kad finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis paziņoja, ka samazinātais 5% PVN dārzeņiem un augļiem nav attaisnojies un bijis par labu tikai tirgotājiem.
“Kādu bilanci tad viņš sagaidīja? Pēkšņi izspēlē jaunas kārtis, pie sarunu galda runā vienu, bet radio ko citu, nu tad nav skaidrs, kur vispār virzāmies. Tas, ko devis samazinātais PVN, ir ļoti būtisks atspaids cilvēkiem. Ieguvēji ir visi – iedzīvotāji, nozare un tautsaimniecība kopumā. Turpināsim uzstāt uz samazināto PVN arī svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām,” solīja J. Eglīts.
Savukārt attiecībā uz citu sasāpējušo jautājumu – ļaut vai neļaut apmēros mazāku koku ciršanu – ministrijas pārstāvis zemniekiem solīja turēt stingru līniju, grozot attiecīgos noteikumus meža īpašniekiem par labu. “Izskan, ka arvien vairāk gribam izmantot koku, strādāt ar koka darbarīkiem, ēst ar koka dakšiņām u. tml., mums prasa samazināt importu, palielināt eksportu, vienlaikus no sabiedrības izskan uzstādījums, ka nedrīkstam cirst mežu. No vienas puses – prasa ko vienu, no otras puses – uzstāda neizpildāmas prasības! Nu nav konsekvences,” teica Eglīts.
Savukārt cits zemnieks gribēja skaidrību, kāpēc LEADER finansējuma (2014.–2020. gadam ap 49 milj. eiro) sadale programmām ir pārāk izplūdusi un nauda aiziet ne tikai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, bet arī vienai otrai kultūras vajadzībai bez īpaša seguma.
“Līdz šim bijis tā, ka daļu LEADER naudas notrallina dziedātājiem un dejotājiem, nevis praktiskai ražošanai,” sūkstījās zemnieks. Uz to ZM pārstāve strikti atbildēja, ka tas nu ir beidzies. Cita starpā, projektos iestrādāts nosacījums vietējās rīcības grupām 20% piešķirtās naudas obligāti tērēt zaļā iepirkuma veicināšanai, piemēram, noliktavu veidošanai, kur vienuviet var uzglabāt vietējo zemnieku saražoto produkciju.
Nozare strādā izcili
Tomēr viss nav tik melns kā izskatās. Lauksaimnieki par spīti visām nebūšanām godprātīgi turpina darīt savu darbu, par ko liecina izcili panākumi. Cūkgaļas nozarē pērn strauji pieauga gaļas iepirkuma cena, kas deva būtisku atspaidu cūku audzētājiem, kuri piedzīvo grūtības Āfrikas cūku mēra ietekmē. Izdevies kāpināt gan ražošanu, gan cūkgaļas eksportu. Labus rezultātus uzrādījusi liellopu gaļas nozare, kurai izdevies saglabāt pozitīvu ārējo tirdzniecības bilanci. Tāpat izdevies sasniegt nelielu piena iepirkuma apmēra pieaugumu un piena produktu eksports pērn noritējis ļoti veiksmīgi.
Bet vislabākais pienesums ekonomikā bijis graudkopībai, kur kopraža salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 53,8%. Turklāt izskatās, ka arī šī sezona būs veiksmīga.
“Neskatoties uz klimata ietekmi, pērn novākti 3,2 miljoni tonnu graudu, kas ir rekords. Sasniegts līdz šim augstākais lauksaimniecības sektora kopējās standarta izlaides apmērs. Arī šī ziema bijusi labvēlīga, postījumu nav, tā ka arī šogad varam cerēt uz produktīvu gadu. Bet neaizmirstiet, ka nelaime nenāk brēkdama, tādēļ domājiet par savu biznesu un noteikti izmantojiet pieejamos apdrošināšanas instrumentus,” tā savā uzrunā rezumēja biedrības vadītājs Juris Lazdiņš.
