Zemkopības ministra K.Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Zemkopības ministra K.Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Foto: Ivars Bušmanis

ZM: Pērn lauksaimniecības sektoros sasniegti ļoti labi rezultāti 0

Pērn dažādos Latvijas lauksaimniecības sektoros sasniegti ļoti labi rezultāti, piektdien ikgadējā biedrības “Zemnieku saeima” kongresā sacīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa teiktā, Latvija ir bijusi nevienlīdzīgā pozīcija salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, jo Baltijas valstīs ir zemākais tiešmaksājumu atbalsts visā Eiropā. Taču, neraugoties uz to, pērn izdevies panākt daudz. Tostarp Eglīts atgādināja, ka pērn Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pēc provizoriskiem datiem pieauga par 53,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu. Tāpat izdevies sasniegt nelielu piena iepirkuma apmēra pieaugumu un piena produktu eksports pērn noritējis ļoti veiksmīgi.

Zemkopības ministra biroja vadītājs arī atgādināja, ka cūkgaļas nozarē pērn strauji pieauga gaļas iepirkuma cena, kas deva būtisku atspaidu cūku audzētājiem, kas piedzīvo grūtības Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ietekmē. Līdz gada beigām cūkgaļas cena bija sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem pēdējos gados. ĀCM dēļ cūkgaļas ārējā tirdzniecība norit ierobežoti, tomēr, neraugoties uz to, pērn ir izdevies kāpināt cūkgaļas eksporta apmērus un cūkgaļas ražošanu. Labus rezultātus uzrādījusi arī liellopu gaļas nozare, kurai izdevies saglabāt pozitīvu ārējo tirdzniecības bilanci.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš atgādināja, ka kopumā izdevies veiksmīgi nodrošināt ES un valsts finansējuma pieejamību un atbalstu lauksaimniecības nozarei, kā arī lauksaimniecībai kopumā. Tāpat ZM izvērtējuši iepriekš aizsāktā projekta par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem rezultātus, kas ir bijuši pozitīvi un nozarei devuši būtisku atspaidu. Samazinātās PVN likmes būtu jāpiemēro svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam.

Pēc viņa sacītā, ir būtiski virzīties uz klimata mērķiem, lai 2050.gadā Latvija būtu klimatneitrāla. Šajā kontekstā “Eiropas Zaļais kurss”, kuru Latvija kā valsts ir apņēmusies īstenot Latvijai uzstāda ļoti ambiciozus mērķus, kuru sasniegšana prasa laiku un resursus.

Viņš arī teica, ka nozīmīga loma Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanā ir komunikācijai ar nozari, tādēļ ir liels gandarījums par Latvijas lauksaimnieku aktivitāti, apmeklējot ZM rīkotos reģionālos seminārus. “Vēlamies uzteikt “Zemnieku saeimu” kā pragmatisku un ļoti skaidri definējošu sadarbības partneri, kurš ļoti reti mēdz sagādāt pārsteigumus. Ir ļoti viegli strādāt, kad ir zināmi noteikumi, ar kuriem mums visiem ir jārēķinās,” viņš sacīja.

Eglīts atgādināja, ka pašlaik notiek smags darbs pie ES daudzgadu budžeta veidošanas. Pērn aizsāktais darbs, diskutējot ar Eiropas Komisiju un dažādu valstu ministriem, kā arī ES dalībvalstu vienota un kopīga viedokļa modulēšana ES dalībvalstu starpā ir īpaši svarīga, lai nākamā plānošanas periodā Latvija saņemtu iespējami taisnīgu un godīgu atbalstu ES atbalstu.

Ministrijas pārstāvis piebilda, ka būtisks uzsvars nākotnes ES Kopējā lauksaimniecības politikā, tostarp “Zaļā kursa” kontekstā tiek izvirzītas sabiedrības pielāgošanās prasības un gaidas attiecībā uz vispārējo lauksaimniecības praksi un pārtikas produktu kvalitātes aspektiem. Tā rezultātā nozarē būs sagaidāmi ļoti būtiski vides un klimata izaicinājumi, kas prasīs aizvien lielākus ieguldījumus, jaunu darba vietu izveidi, radot papildu darbaspēka izmaksas, kam nepieciešams atbilstošs finansējums.

Reklāma
Reklāma

“Attiecībā uz Latvijas lauksaimniekiem pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu nākamajiem gadiem, jāsaka, ka sarunas tik tiešām ir ļoti sarežģītas, taču mēs neatlaidīgi turpinām uzsākto Latvijas lauksaimnieku vajadzībām un interesēm, it sevišķi ņemot vērā līdz šim netaisnīgo atbalsta sadalījumu,” sacīja Eglīts. Viņš uzsvēra, ka Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu ir vairākas prioritātes, tostarp tiešo maksājumu izlīdzināšana un lauku attīstības finansējuma saglabāšana vismaz esošajā līmenī.

“Ir redzams, ka spiediens pret ārējo konverģenci ir spēcīgāks nekā jebkad iepriekš, tomēr mūsu darbs ir sasniedzis taustāmu rezultātu,” sacīja Eglīts, atgādinot, ka ES daudzgadu budžeta projekta 2021.gadam līdz 2027.gadam priekšlikumā Eiropas Komisija (EK) paredzējusi Latvijai ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā.

Eglīts teica, līdzšinējā sarunu virzība parāda, ka ir iespējas un potenciāls panākt sev pieņemamu finansiālo risinājumu. Tāpēc cīņa par taisnīgāku atbalstu turpināsies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.