Ziemas tomāti septembrī jānovāc. Bet kā tos glabāt? 1
Ziemas tomāti septembrī jānovāc. Elgai Bražūnei no ģimenes dārzniecības “Neslinko” ir trīs šķirnes – ‘Žirafe’ glabājas līdz martam (ja neapēd!), ‘Rudens Velte’ – līdz janvārim, ‘Apburošie ‘stāv līdz decembra vidum.
Svarīgi ir pareizi novākt un glabāt. Nogriež pie stumbra visu ķekaru (tajā ir apmēram 8–12 augļi), gulda kastītē, lai augļi ir uz augšu un kātiņš apakšā. Ja kāds tomāts nokrīt no ķekara, to saglabā ar visu kauslapiņu.
Vislabāk likt koka vai plastmasas kastēs. Var ieklāt avīzi, ja vēlas. Gulda vienā kārtā, lai augļi elpo un nesaspiežas. Ideālas ir kastītes ar paaugstinātiem stūrīšiem, jo tās viegli sakraut grēdā citu virs citas.
Glabā telpā, kurā ir nemainīga temperatūra, ideālā variantā +14…+16 °C, un sausumā. Mitrumā uz augļiem veidosies melni plankumi un puve strauji ies tālāk.
Glabāšanas laikā tomāti var mazliet sažūt. Turklāt martā to garša noteikti nebūs tāda kā tikko no siltumnīcas ņemtiem. Miza ir bieza, jo tā aizsargā tomātu.
Ziemas tomātus var izmantot picām, pievienot sacepumiem, zupām, jo karsējot aktivizē aromātu.
– Rudens Velte man pašai patīk vislabāk, jo visilgāk saglabā aromātu un garšu. Mistiski, bet uzreiz pēc Jaunā gada labā garša zūd un tomāti kļūst mīksti, ūdeņaini, – saka Elga Bražūne.
