Augļukoku un krūmu stādīšana – ko labāk stādīt jau rudenī, bet ko – pavasarī? 2
Daiga Stokenberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Rudens un pavasaris ir piemērotākais laiks augļukoku un krūmu stādīšanai. Taču vienmēr rodas jautājums – ko labāk stādīt rudenī un ko pavasarī? Kad stādīt konteinerstādus, kad kailsakņus? Vai potcelmam jābūt zem vai virs zemes? Konsultē Dārzkopības institūta vadošais pētnieks, Dr. agr. Edgars Rubauskis.
Līdz ar oktobra pirmajām dienām stādaudzētavas piedāvā augļukoku un ogulāju kailsakņu stādus, kas vasarā sasnieguši pastāvīgā vietā stādīšanai piemērotu vecumu. Rudenī piedāvājums ir visplašākais un cenas maciņam visdraudzīgākās. Tomēr ne visas kultūras ieteicams stādīt šajā laikā. “Rudenī stāda ziemcietīgākos, piemēram, ābeles un ogulājus. Ogulājiem tas ir vispiemērotākais laiks, jo tie agri mostas – jau martā, aprīlī tiem parādās pirmās dzīvības pazīmes, bet zeme šajā laikā vēl mēdz būt sasalusi vai ļoti slapja. Stādot jau modušos augus, rezultāts var nebūt pietiekami labs. Savukārt pavasarī stāda pret salu mazāk izturīgos augļukokus: ķiršus, plūmes, aprikozes, persikus. Līdz vasaras beigām tie jau būs ieaugušies un adaptējušies, un būs izturīgāki pret salu. Jaunos kociņus var stādīt, līdzko zeme ir atlaidusies, bet svarīgi, lai augs nebūtu pamodies,” skaidro Edgars Rubauskis. Kailsakņu stādi pavasarī stādāmi līdz pumpuru izplaukšanai, kamēr vēl nav izveidojušās jaunās saknītes, kas ir ļoti vārīgas saules gaismā un var sažūt.
Iegādājoties kailsakņu stādus rudenī, tiem jābūt atlapotiem jau kokaudzētavā.
Pārziemo pierakti
Iegādājoties kailsakņu stādus rudenī, vislabāk pastāvīgā vietā tos stādīt pavasarī, izņemot krūmogulājus un ābeles. Stādus uz ziemu pierok, piesedz un parūpējas, lai peles netiek klāt. “Stādus – katru atsevišķi, nevis sasietus kopā, pierok slīpeniski ar galotni uz dienvidiem. Atstājot stādus sasietus, ir risks, ka tur iemitināsies peles. Saknes un daļu stumbra apber ar augsni, papildus var mulčet ar kūdru vai skaidām. Pieraktos stādus, kad zeme piesalst, vēl piesedz ar egļu zariem, kas dod ēnu un neļauj saulītei pārlieku uzsildīt augu, neļauj zaķiem un stirnām piekļūt stādiem, arī pelēm skujas nav tīkamas. Jāuzmanās, lai augi neizsaltu, bet tikpat svarīgi, lai tiem nebūtu pārāk silti. Ziemā piesegumam var uzmest sniegu. Tikai jāņem vērā, ka zemei noteikti jābūt sasalušai, pretējā gadījumā augiem būs par siltu, un tie var izsust,” piekodina Edgars Rubauskis.
Nekādā gadījumā stādus nevajag pierakt siltumnīcā, jo ziemā saulīte uzsilda siltumnīcu un augā sākas dzīvības procesi.
Stādīšanas vieta jāsagatavo rudenī
Pirms dodas uz stādaudzētavu, jāizstaigā dārzs, lai izsvērtu, cik augiem tajā ir vietas, vai izraudzītā vieta konkrētajai kultūrai būs piemērota, piemēram, tik kārotajam persikam, vai iestādītajam kociņam pietiks saules gaismas. Iestādot mazu pīckiņu, ir grūti iztēloties, kāds būs šis augs pieaudzis. Sastādīti par ciešu, augi noēnos cits citu, un tad labs rezultāts vairs nav iespējams.
Stādīšanas vietā zemei jābūt sastrādātai un samēslotai. “Ja kokus stāda neiestrādātā zemē, to savlaicīgi vismaz divu metru rādiusā uzrok un samēslo ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu vai veikalā nopērkamo mēslojumu,” pamāca Edgars Rubauskis. Rudenī zemi sagatavo pavasara stādīšanai, bet, lai stādītu rudenī, zemei jau jābūt sagatavotai. Ja tas nav izdarīts, to vēl var pagūt. Bet jāatceras, ka svaigus kūtsmēslus stādāmbedrē nedrīkst likt, jo tie var apdedzināt augu mazās saknītes. Organisko mēslojumu dod, kad, tam sadaloties, barības vielas ar ūdens starpniecību nonāks sakņu zonā.
Ja jaunuļus stāda dārzā ar iestrādātu augsni, bedrei jābūt tik lielai, lai tajā varētu ērti izkārtot saknes.
Arī turpmākos trīs četrus gadus, kamēr kociņi vēl jauni, ļoti svarīgi ap stumbru uzturēt tīru apdobi vismaz metra rādiusā. Ja ap stumbru izveidojas velēnas kārta, kociņš nespēj saņemt pietiekami daudz mitruma un barības vielu, jo visu patērēs nezāles.
Mēslojumu kociņam iestrādā nevis pie stumbra, bet pa vainaga perimetru.
Cik dziļi stāda ogulājus
Ogulājus lielākoties pavairo veģetatīvi – ar spraudeņiem, un tos dārzā stāda dziļāk, nekā tie auguši stādaudzētavā, jo zemē iestādītā auga daļa dzīs jaunas saknes un veidos plašāku un stiprāku sakņu sistēmu. Arī ogulājiem nepieciešama apdobe – vismaz pusmetra diametrā. “Kultūraugs ir kā kulturāls cilvēks – pastāvēs maliņā, kamēr mežoņi, tas ir, nezāles, paņems visu, ko var dabūt,” atgādina Edgars Rubauskis.
Virs vai zem zemes
Tas, vai potējuma vietai jābūt zem vai virs zemes, atkarīgs no augļukokiem izmantotā potcelma. Ābeles visbiežāk tiek potētas uz augumu ierobežojoša potcelma (pundura vai puspundura), tāpēc potējuma vietai, lai saglabātu potcelma ietekmi uz koka augumu, jābūt nedaudz – 5–10 cm – virs zemes. Iestādot par dziļu, šķirne var veidot savas saknes, un potcelma ietekme uz koka augumu var zust. Savukārt, ja izmantots sēklaudžu potcelms ābelēm, līdzīgi arī bumbierēm, plūmēm, persikiem, ķiršiem un citiem, svarīgi, lai potējuma vieta būtu dažus centimetrus zem zemes. Piemēram, ja plūmēm potējuma vieta un tātad arī daļa potcelma būs virs zemes, Kaukāza plūmes dzīs atvases, un nāksies tās nemitīgi apgriezt. Ja gadījies iestādīt nepareizi un potējuma vieta ir virs zemes, var mēģināt izlīdzēties ar mulčēšanu. Kā mulča derēs pļauta zāle, komposts, šķelda.
Kad pirkt un stādīt konteinerstādus
Augļukokus un ogulājus konteineros var iegādāties un stādīt visu sezonu. Dažkārt stādaudzētavas konteineros izstāda pavasarī neiztirgotos stādus, tāpēc izvēle nav īpaši plaša, un arī cena ir augstāka nekā rudeņos nopērkamiem kailsakņiem.
Lai arī konteinerstādu stādīšana šķiet vienkāršāka, jāņem vērā daži nosacījumi.
• Ja augļukoku no konteinera izstāda vasarā, sakņu sistēmu nevajag izkužināt (traucēt augšanu un sakņu darbību), bet pirms stādīšanas ar visu konteineru kārtīgi izmērcēt spainī vai citā ūdens traukā.
• Sagatavo augsni – vismaz metra diametrā ielabo zemi, kārtīgi salaista, tad uzmanīgi izceļ stādu no konteinera un iestāda jaunajā vietā. Pirmos mēnešus uzmana, lai jaunulim pietiktu mitruma. Šādi pārstādīts kociņš pat īsti nejutīs pārmaiņas un turpinās augt.
• Ja konteinerstādus stāda rudenī – septembra beigās, oktobrī – vai agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas, sakņu sistēmu vajag izkužināt un izklāt sagatavotajā bedrē, uzberot sagatavoto substrātu. Pēc iestādīšanas rūpīgi salaista, lai saknītēm piekļautos zeme.
