Krievus pie varas nelaiž 0
Oficiālā inormācija vēsta, ka Astana par Kazahstānas galvaspilsētu tika izvēlēta vairāku iemeslu dēļ. Priekšgājēja, pusotru miljonu iedzīvotāju lielā Almati, atradās pārāk tālu dienvidos, blīvā apbūve jau bija izsmēlusi tās attīstības iespējas, almatieši ilgāku laiku cīnījās ar nopietnām transporta un ekoloģiskām problēmām. Astana varēja piedāvāt attīstībai plašu teritoriju, kas atrodas valsts centrā un ērtāk sasniedzamā attālumā līdz galvenajiem ekonomiskajiem centriem, attīstītu transporta infrastruktūru, dabisku vidi, kā arī demogrāfisko potenciālu. Taču vēl viens ļoti būtisks arguments bija vēlme uzlabot šā reģiona nacionālo sastāvu par labu valsts pamattautībai. Kazahi lielākoties apdzīvoja ekonomiski vājāk attīstītos valsts dienvidu apgabalus, industriāli attīstītajos valsts ziemeļos vairāk saimniekoja krievi un ukraiņi. Pēc Lielā arhitekta ieceres galvaspilsētas pārvietošana ar visām valsts un ar tām saistītajām institūcijām uz Astanu izraisītu arī kazahu masveida pārcelšanos uz šo apvidu. Plāns nevarēja neizdoties, jo Kazahstānā valsts pārvaldi galvenokārt uztic pašiem kazahiem – viņi ieņem 90% vadošo amatu.
Krievijas kundzība, kas Kazahstānā ilgusi vairāk nekā divus gadsimtus, sākās ar krievu un ukraiņu kolonijām 18. gadsimta sākumā, tām sekoja vairāk nekā miljons slāvu zemnieku un Pievolgas vāciešu, kas pēc cara dekrēta no 1889. līdz 1914. gadam pārcēlās uz dzīvi ziemeļu stepēs. Laikā, kad daudzas tautas izcīnīja tiesības uz savu valsti, kazahiem nācās samierināties ar autonomo republiku, kas kļuva par Padomju Savienības sastāvdaļu. Stepju nomadus sadzina ciematos, zemi nacionalizēja, tā iznīcinot kazahiem raksturīgo dzīves veidu un kultūru. Kolektivizācijai nepakļāvīgos kazahus Josifs Staļins pārmācīja ar “golodomoru” – no 1930. līdz 1933. gadam Kazahstānā no bada nomira pusotrs miljons iedzīvotāju. Ar to vēl nebija gana – uz kazahu zemes ierīkoja Gulaga nometnes, lai paverdzinātu un iznīcinātu tūkstošu tūkstošiem dažādu tautību cilvēkus. Ņikitas Hruščova neapgūto zemju programmas laikā Kazahstānas pamatiedzīvotāji tika atšķaidīti ar vairāk nekā diviem miljoniem krievu. Kopš neatkarības proklamēšanas 1991. gadā kazahi soli pa solim pārņēma valsts vadības stūri savās rokās. Daudzi krievi uzmeta lūpu un pameta Kazahstānu, dažos avotos minēts ap pusotrs miljons aizbraukušo. Astanas reģionā slāvu skaits sarucis no 50% līdz 20%.
Kazahi nolēmuši līdz 2025. gadam atgriezties pie latīņu alfabēta, kuru 1939. gadā viņiem padomju režīms aizstāja ar kirilicu.
