Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

10 noteikumi kopdzīvei ar astmu

Foto - BullsPressFoto - BullsPress

Auksts gaiss, uztraukums, izplaucis bērza zars – iemesli, kas apgrūtina elpošanu, mēdz būt dažādi. Taču ārstēta astma neliedz dzīvot pilnvērtīgi.

 

Iekaisums padara elpceļus jutīgus, tādēļ tie reaģē uz visdažādākajiem kairinājumiem. Astma izpaužas ne tikai ar pēkšņām elpas trūkuma lēkmēm, kā nereti uzskata, bet arī ar klepu, skaidro pulmonoloģe un alergoloģe Ineta Grīsle. To neizprotot, daudzi slimību neārstē, it īpaši, ja tā ikdienā netraucē.

Apmēram pusei slimnieku ir alerģiska astma, taču lielā daļā gadījumu izraisītājs paliek neatklāts.

Atkarībā no slimības cēloņa un izpausmēm ieteikumi veiksmīgai sadzīvošanai ar astmu ir atšķirīgi. Alerģiska iekaisuma gadījumā jācenšas mazināt saskarsmi ar alergēniem, un, lai tas labāk izdotos, arī tuviniekiem vajadzētu solidarizēties ar sirdzēju.

Pacientiem, kuri lieto medikamentus, īpaši ierobežojumi nav jāievēro. Vienīgi nav vēlama smēķēšana un darbs arodā, kurā pastāvīgi jāsaskaras ar alergēniem, piemēram, putekļiem vai ķīmiskām vielām.

Slimība sākas, summējoties vairākiem apstākļiem: nelabvēlīgam klimatam, vīrusiem, alergēniem, tādēļ, novēršot tikai vienu no tiem, parasti neizdodas izveseļoties. Pēc ārstēšanas kursa – vismaz trim mēnešiem – iekaisums lielākoties mazinās un var cerēt, ka, ievērojot atbilstošu dzīvesveidu, neatkārtosies. Tas ļauj gūt gandrīz pusi uzvaras pār slimību. Tiesa, kaut ko mainīt nav viegli, tāpēc daudzi labprātāk uzklausa ieteikumus, kuru ievērošana nesagādā lielu piepūli. Turklāt katrs sadzird, ko vēlas, piemēram, nepareizu uzskatu, ka alerģiju neizraisa bezspalvu kaķi vai arī patur prātā nez kur dzirdētu aplamu padomu, ka, drusku uzpīpējot, būs vieglāk elpot, novērojusi ārste.

Dažkārt veselības uzlabošanās periodos zāles nav jālieto. Taču pētījumi liecina, ka vairāk nekā puse pacientu paši pārtrauc vai koriģē terapiju, tādēļ šķiet, ka slimība nepakļaujas ārstēšanai.

 

Nesmēķēt un izvairīties no tabakas dūmiem

Šis ieteikums attiecināms uz visiem – gan veselajiem, gan astmas slimniekiem. Pēc pēdējiem pētījumiem, cigaretes satur 700 ķīmiskos savienojumus, bet degšanas procesā pīpmaņu elpceļos nokļūst vairāk nekā 7 tūkstoši vielu, no kurām 250 ir ļoti kaitīgas.

Smēķēšana astmas slimniekam ir kā sāls kaisīšana brūcē, jo bronhi ir pastāvīgi iekaisuši, tādēļ slimība norit smagāk, ar kuplāku simptomu buķeti, izteiktāku klepu un elpas trūkumu.

Jaunākie pētījumi liecina, ka inhalējamie pretiekaisuma medikamenti dūma uzvilcējiem pilnībā nespēj iedarboties.

Maldās tie, kas uzskata, ka veselībai nekaitē ūdenspīpe. Viena seansa laikā ieelpotais darvas daudzums ir līdzīgs, kā izsmēķējot 5–10 cigaretes. Tabakas degšanas temperatūra ir zemāka, taču arī kokogles, ko lieto kā degmateriālu, satur kancerogēnas vielas.

Ļoti nelabvēlīga ir pasīvā smēķēšana, tādēļ daudz atkarīgs no ģimenes locekļu un kolēģu attieksmes pret tuvinieka un darbabiedra veselību. Pētījums 16 Eiropas valstīs, kurā piedalījās 7882 pieaugušie vecumā no 20 līdz 48 gadiem, atklāja: tie, kuri ikdienā ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai, daudz biežāk sūdzas par klepu un viņu bronhi ir krietni jutīgāki pret kairinātājiem.

 

Vakcinēties pret gripu un pneimokoku infekciju

Mūsu klimatā no oktobra līdz pat aprīlim ir izplatītas vīrusu infekcijas, kas var veicināt astmas uzliesmojumu. Tad sirdzējam labākajā gadījumā jādodas pie ārsta, bet sliktākajā – jāsauc ātrā palīdzība un jābrauc uz slimnīcu.

Pēc tam, slimībai saasinoties, ārstēšana ir ilgāka un grūtāka. Nelietojot medikamentus, plaušu funkcija ar laiku pasliktinās un zāles palīdz arvien mazāk.

Pēc uzliesmojuma stiprināt elpceļu muskulatūru un uzlabot bronhu drenāžu var ar krūškurvja masāžas palīdzību. Tas īpaši svarīgi bērniem, kuriem grūti atkrēpot.

 

Gādāt par elpceļiem tīkamu klimatu

Apkures sezonā problēmas mēdz sagādāt sauss gaiss. Izžuvusi bronhu gļotāda ir jutīgāka un uzņēmīgāka pret infekcijām, tāpēc ieteicamas jūras ūdens vai eļļas (olīvu, smiltsērkšķu u. c.) inhalācijas degunā un kaklā. Ja līdzekļi atļauj, var iegādāties gaisa mitrinātāju, ja ne – novietot pie radiatoriem bļodas ar ūdeni.

Arī pārlieku mitrs dzīvoklis, kurā ieviesusies pelējuma sēnīte, mēdz veicināt bronhu spazmas un elpas trūkuma lēkmes. Tā var izraisīt alerģisku reakciju arī tiem, kam agrāk šādas problēmas nav bijušas.

Ieteicams sienas apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem, vēdināt un apsildīt māju, taču, ja pelējums pārņēmis visu sienu, jārēķinās, ka zāles būs jālieto vairāk un ilgstošāk.

Astmas pacienti bieži vien vaicā, kurā pirtī labāk iet: turku, somu, krievu vai citā. Slimniekam pašam jāizmēģina, kurā vieglāk elpot. Viens labāk jūtas mitrākā, cits – sausākā gaisā.

Daudzi cer, ka, padzīvojot dienvidu kūrortā, izveseļosies un zāles vairs nebūs jālieto, taču tā nemēdz notikt. Astmas slimnieki labi jūtas, piemēram, Turcijā, Ēģiptē un Spānijā, kur ir silts gaiss un nav mitrs, taču, kas zina, varbūt vairāk palīdz atpūta, nevis klimats. Nereti elpošanas problēmas saasinās Ķīnā, Bangkokā un citās vietās, kur ir mitrs un putekļains gaiss. Jāuzmanās no saaukstēšanās, ja telpās ir kondicionieri, kas var saasināt astmu.

Veselības stāvoklis uzlabojas kalnos, kur gaiss tīrāks, turklāt, atrodoties virs jūras līmeņa, virsnieres izdala vairāk hormonu, kuri darbojas pret iekaisumu. Tiesa, arī tas palīdzēs tikai uz laiku.

 

Atbrīvoties no putekļiem

Bez žēlastības jāšķiras no paklājiem, biezām drapērijām un citām lietām, kas tos piesaista, īpaši guļamistabā. Jāizvēlas plāni aizkari vai žalūzijas, ko vieglāk kopt. Ja vien iespējams, astmas slimniekam mājas uzpošanu nevajadzētu veikt pašam un tajā laikā jādodas laukā. Guļamtelpā mitrā tīrīšana nepieciešama katru dienu.

Priekšroka dodama viegli kopjamai gultas veļai un segai, kas jāmazgā reizi nedēļā par 60 grādiem karstākā ūdenī.

Mīkstās mēbeles var apstrādāt ar līdzekļiem pret putekļu ērcīti, taču tas neaizstāj regulāru gultas veļas vēdināšanu un mainīšanu.

 

Nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un atbrīvoties no liekā svara

ASV veiktie pētījumi liecina, ka mazkustīgs dzīvesveids astmas slimniekam ir tikpat nelabvēlīgs kā smēķēšana. Tas veicina liekā svara krāšanos, un šā apgrūtinājuma ietekmē bronhi kļūst jutīgāki, slimības simptomi smagāki un ārstēšana – grūtāka. Netrenētam cilvēkam pat nelielas piepūles gadījumā var sākties bronhu spazmas un elpas trūkums.

Agrāk uzskatīja: bērnam ar astmu nav ieteicams sportot, jo uznāks lēkme. Protams, ja nelieto zāles, tā var notikt, taču, slimību ārstējot, fiziskas aktivitātes bronhu iekaisumu mazina.

Izvēloties nodarbības, jāņem vērā vecums, astmas smagums, vispārējais veselības stāvoklis un iepriekšējā fiziskā sagatavotība. Vēlams konsultēties ar fizioterapeitu vai rehabilitologu, kurš ieteiks atbilstošus vingrinājumus. Sākumā labāk tos veikt speciālista vadībā.

Svarīgi izpildīt muskulatūru atslābinošus, stiepjošus un stiprinošus vingrojumus. Ieteicams nodarboties ar jogu, pilatēm un citām fiziskajām aktivitātēm, kas saskaņotas ar pareizu elpošanu. Elpas trūkumu var mazināt vingrinājumi ar svariem un elastīgajām lentām.

Droši vien ievērojamākus rezultātus būs iespējams gūt, apmeklējot nodarbības sporta zālē, jo reti kuram pietiek gribasspēka cītīgai vingrošanai mājās.

Vēlama arī peldēšana, jo mitrs gaiss labvēlīgi ietekmē bronhus, taču, ja ir paaugstināts jutīgums pret hloru, uz baseinu nav vēlams doties. Aukstā laikā nav ieteicams skriet, īpaši bez iesildīšanās, jo, strauji ievelkot gaisu caur muti, tiks kairināti bronhi un var sākties to spazmas. Arī niršana nav piemērota, jo, mainoties spiedienam ausīs un augšējos elpceļos, var rasties elpošanas problēmas.

 

Veikt elpošanas vingrinājumus

Elpas trūkumu var mazināt, trenējot izelpu – tai jābūt divreiz garākai par ieelpu. Izelpojot vienlaikus var veikt arī dažādus vingrinājumus, spēcinot bronhu muskulatūru. Tie veicina arī atkrēpošanu, uzlabo krūškurvja kustīgumu un palielina fizisko izturību. Sākumā noderētu speciālista padoms, svarīgi to darīt pareizi un katram – mazliet atšķirīgi.

Ieteicams apgūt diafragmālo elpošanu, kad ieelpojot izmanto tikai diafragmu un maksimāli izvirza vēderu, bet izelpo caur tūtiņā savilktām lūpām, vēderu ievelkot.

 

Uzmanīties no augiem

Aromāti, kas vairumam šķiet burvīgi, jutīgajiem var izraisīt nepatiku vai pat elpas trūkumu. Par alerģiju liecina iekaisuma saglabāšanās, arī beidzoties saskarsmei ar kairinātāju.

Nepatīkama reakcija var rasties, gan pavasarī plaucējot bērzus, gan Ziemassvētkos ienesot mājās eglīti.

Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, iesnām 40 procentos gadījumu pievienojas arī astma, tādēļ jāseko augu ziedēšanas prognozēm. Telpas jāvēdina nevis dienas vidū, bet gan vakaros un naktīs.

Tā kā pilnībā izvairīties no ziedputekšņiem nav iespējams, simptomu mazināšanai var lietot antihistamīnu saturošas tabletes un deguna pilienus. Ja medikamenti nepalīdz, būtu vērts konsultēties par imūnterapijas veikšanu – tā iespējama ne tikai injekciju, bet arī tablešu veidā.

 

Atteikties no mājas mīluļiem

Kad pacients vēlas noteikt alerģijas izraisītāju, vaicāju, vai viņš, uzzinot, ka problēmas iemesls ir kāds no mājdzīvniekiem, būs gatavs no tā šķirties. Pretējā gadījumā nāksies lietot vairāk medikamentu, teic daktere Grīsle.

Pēdējā laikā cilvēki mēdz turēt dažādus eksotiskus dzīvniekus, un ikviens no tiem var ierosināt astmu. Prakse liecina, ka retāk alerģiju izraisa tīrīgas mājas kaķenītes, kas cītīgi laiza kažoku, bet biežāk runči, kas lielākoties uzturas laukā. Pētījumos atklājies, ka pārsvarā nepanesību izraisa īsspalvainie suņi. Nereti to izraisa zivju barība.

 

Neuztraukties par sīkumiem

Ilgstošs stress vājina imūnsistēmu, tādēļ astma uzliesmo biežāk, simptomu ir vairāk, un tie ir grūtāk novēršami.

 

Pievērst uzmanību uzturam

Astmas pacientiem parasti īpaša diēta netiek ieteikta. Vienīgi jārēķinās, ka, piemēram, tomāti, zivis, zemenes, spināti, šokolāde, dažas siera šķirnes un sarkanvīns satur histamīnu vai citas bioloģiski aktīvas vielas un mēdz izraisīt tā saukto pseidoalerģiju. Tā parasti izpaužas kā nātrene, bet astmas slimniekiem to ietekmē var rasties elpošanas grūtības.

Lai tas nenotiktu, šos produktus nav ieteicams lietot pārāk daudz vai kādā noteiktā kombinācijā, piemēram, vīnu kopā ar zemenēm. Biežāk nevēlama reakcija uz pārtiku mēdz rasties vīrusu infekcijas lai-
kā, kad asinsvadi un elpceļi ir jutīgāki nekā parasti.

 

 

Elpošana ar tūtiņā savilktām lūpām

Kā to veikt

* Savelciet lūpas tūtiņā, it kā vēlētos svilpot vai nopūst sveci.

* Izelpojiet maigi un lēnām caur savilktām lūpām, skaitot līdz četri.

Kā tā palīdz

* Uzlabo elpošanu, veicinot gaisa apmaiņu plaušās un mazinot elpas trūkumu.

* Uztur elpceļus ilgāk atvērtus un palēnina elpošanu.

* Pagarina izelpu un samazina elpošanas biežumu.

* Veicina vispārēju relaksāciju.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+