Latvijā
Kriminālziņas

12 gadus vecai meitenei šoks pēc policijas kratīšanas “Vairāk saules” lietā 16

Foto-Agnese Gulbe/LETA

Nesenie notikumi ar tiesībsargājošo struktūru vēršanos pret uzņēmumu “Vairāk saules” par iespējamo nodokļu krāpniecību bija skaļi un emocionāli – lielākoties tāpēc, ka paša uzņēmuma un ar to saistītie cilvēki publiski runāja par notikušo. Uzņēmuma darbinieki dievojās, ka krāpšanās ar kases aparātiem nav notikusi, tāpat viņi bija sašutuši par policistu un tiesībsargājošo struktūru rīcību. “Vairāk saules” pārstāvis Mārtiņš Kalniņš preses konferencē stāstīja, ka restorānos, ražošanas cehā, birojā, kā arī pie fiziskām personām notikušas kratīšanas, un viņa ieskatā policijas rīcība esot bijusi brutāla un pazemojoša: “Policijas pārstāvji brutāli iegāzās restorānos, kas bija pilni ar klientiem, pret darbiniekiem un vakariņotājiem izturējās pazemojoši un aizskaroši – darbiniekus pielika pie sienas, bet klientiem pavēlēja iet prom. Kā jūtas mūsu jaunie darbinieki, jaunieši, kuri vasarā pieteikušies darbā, lai piepelnītos, kuriem tā ir pirmā darba vieta, patiesībā tā ir viņu pirmā saskarsme ar valsti?”

Šajā rakstā nepētīsim un nemeklēsim, ir vai nav vainīgi restorānu “Vairāk saules” pārstāvji, bet skaidrosim, vai policijas rīcība bija adekvāta kratīšanas un aizturēšanas laikā.

Redakcijā rīcībā ir kādas sievietes stāsts, kura ar “Vairāk saules” nav tieši saistīta. Vienīgā saikne – viņas dzīvesvietā formāli deklarēts viens no “Vairāk saules” darbiniekiem. Tas bija pietiekams iemesls, lai policija sievietes dzīvesvietā bez brīdināšanas veiktu kratīšanu. Tik tālu jau viss būtu kārtībā. Tikai tajā dienā – 12. jūnijā – sievietes nebija mājās, tur atradās tikai viņas 12 gadus vecā meita. Vai policija drīkstēja veikt kratīšanu nepilngadīgas personas klātbūtnē un – kā saka viņas māte – bērnu arī nopratināt bez vecāku vai kādas citas uzticības personas klātbūtnes?

Bet vispirms mātes stāsts. Ar to viņa ir arī vērsusies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt policistu darbības un kratīšanā un pratināšanā iegūto informāciju un pierādījumus atzīt par kriminālprocesā pret “Vairāk saules” neizmantojamu informāciju.

Pārbijās, domājot, ka ir zagļi

“12. jūnijā devos uz darbu, bet dzīvoklī mana 12 gadus vecā meita palika viena pati. Ar blakus dzīvokļa kaimiņu bija sarunāts, ka trijos dienā viņš pieklauvēs pie dzīvokļa durvīm un tad kopā ar meitu brauks pakaļ manam dēlam, lai izņemtu viņu no skolas. Īsi pirms trijiem savā telefonā saņēmu zvanu no meitas telefona. Bet runātāja nebija viņa, bet gan svešs vīrietis, kurš stādījās priekšā kā kriminālpolicists, kuram esot kratīšanas orderis uz manu dzīvokli un viņš atrodoties manā dzīvoklī. Meita, domādama, ka nāk kaimiņš, bija policistiem atvērusi dzīvokļa durvis. Kad jautāju, kādā sakarā manā dzīvoklī tiek veikta kratīšana, policists nevarēja atbildēt, jo nedrīkstot teikt. Tad klausuli pārtvēra sieviete – inspektore, un no viņas sacītā varēja noprast, ka runa ir par cilvēku, kuram manā dzīvoklī ir deklarēta dzīvesvieta. Pēc tam lūdzu, lai telefonu nekavējoties iedod manai meitai, kas tika izdarīts, un centos viņu nomierināt,” stāsta mamma.

Vēlāk sekojuši vairāki atkārtoti zvani no policistiem, kas veica dzīvoklī kratīšanu. Precīzi zvanu skaitu sieviete neatceras, jo bija uztraukusies. Telefoniski policisti teikuši, lai nezvanot cilvēkam, kura dēļ notiek kratīšana, kā arī piebilduši, ka būšot jāierodas iecirknī uz pratināšanu.

“Pēc tam es piezvanīju kaimiņienei un palūdzu, lai viņa aiziet uz dzīvokli apskatīties, kas tur notiek, bet pati pametu darbu un braucu uz mājām. Pēc kāda brīža kaimiņiene atzvanīja un teica, ka esot klauvējusi pie mana dzīvokļa durvīm un durvis atvēris vīrietis, kurš viņu neesot laidis iekšā, paskaidrojot, ka notiek kratīšana. Pār policista plecu kaimiņiene esot redzējusi, ka mana meita sēž uz dīvāna ar sunīti klēpī un ap viņu vēl trīs sveši cilvēki,” turpina sieviete.

Pa ceļam uz mājām zvanījusi inspektore un teikusi, ka viņai tomēr jāierodoties dzīvesvietā. Kamēr braukusi, inspektore zvanījusi vairākas reizes, jautājot, cik tālu ir, kādā krāsā ir mašīna, kā arī informējusi, ka policisti gaidot pagalmā pie kāpņutelpas durvīm.

“Piebraucot pie mājas, mani sagaidīja četri cilvēki no kriminālpolicijas – divi vīrieši un divas sievietes. Mēs kopīgi aizgājām uz manu dzīvokli, lai pratinātu mani. Dzīvoklī es uzzināju, ka viņi jau bija nopratinājuši manu meitu un pierakstījuši visu, ko viņa saka. Kad jautāju, uz kāda pamata veikta manas meitas pratināšana, policijas amatpersonas atbildēja, ka pat gadījumā, ja dzīvoklī būtu piecgadīgs bērns, viņi būtu varējuši dzīvoklī iekļūt kaut vai pa logu. Kad beidzās mana pratināšana, man lika parakstīties, ka man nav pretenziju, ka tika nopratināta mana nepilngadīgā meita. Mutiski teicu, ka man pret to ir pretenzijas, taču tad man tika piedraudēts, ka policijas personas principā varētu paņemt arī manu datoru un telefonu. No tā nobijos, jo tur atradās daudz informācijas, kas man nepieciešama darbā, kā arī saistībā ar visu notikušo biju zināmā šokā, tāpēc protokolā parakstījos, ka man nav pretenziju,” atceras bērna mamma.

“Meita vēlāk man izstāstīja, kā viņa pratināta. Secināju, ka iztaujāšana notikusi haotiski, policijas amatpersonas viena ar otru esot pārrunājušas, gandrīz savā starpā sastrīdoties, jo nav īsti zinājuši, kā pratināt bērnu. Savukārt vēl pēc pāris dienām, kad meita bija atguvusies no šoka, viņa aprakstīja detaļas, ko nebija izstāstījusi kratīšanas dienā. Viņa stāstīja, ka notikuma dienā, kad policijas amatpersonas klauvējušas pie durvīm, viņa tās atvērusi, jo domājusi, ka nāk kaimiņš. Kad dzīvoklī ienākuši pilnīgi sveši četri cilvēki, viņa pārbijusies un nodomājusi, ka tie ir zagļi. No bailēm viņa metusies bēgt kāpņutelpā, lai lūgtu palīdzību kādam no kaimiņiem, bet viens no vīriešiem viņu saķēris aiz rokas un ievilcis atpakaļ dzīvoklī. Tad viņa skrējusi uz savu istabu, lai piezvanītu man, bet viena no inspektorēm viņu pārsteigusi un izņēmusi klausuli no rokām.”

Advokāts: pārkāpts likums

Uzņēmuma “Vairāk saules” advokāts Armands Rasa norāda – uz to iesniegumā policijai atsaucas arī sieviete –, ka Kriminālprocesa likums nepieļauj kratīšanas veikšanu nepilngadīgas personas klātbūtnē. Kriminālprocesa 181. panta pirmā daļa paredz, ka kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja tas nav iespējams, tad kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē. Tas nozīmē, ka policijas amatpersonas nedrīkstēja kratīt sievietes dzīvokli bez viņas vai cita pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnes tikai nepilngadīgās meitas klātbūtnē. Konstatējot, ka dzīvoklī atrodas tikai bērns, policijas amatpersonām bija jāaptur jebkādas kratīšanas darbības līdz brīdim, kad bērna māte varēs ierasties dzīvoklī.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 152. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, pratina pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā. Turklāt vienai no bērna uzticības personām ir tiesības piedalīties bērna pratināšanā. Tādi noteikumi Kriminālprocesa likumā ietverti, ievērojot to, ka bērna, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, personība nav tā nostiprinājusies kā pieaugušam cilvēkam, kā arī pratināšanas darbības var būt traumatiskas. Advokāts uzskata, ka minētie noteikumi netika ievēroti, veicot meitenes pratināšanu, – netika pieaicināts pedagogs, kā arī mātei netika dota iespēja tajā piedalīties.

Policija konkrēto lietu nekomentē

Valsts policija un arī tās priekšnieks Ints Ķuzis notikušo konkrēto kratīšanu un bērna pratināšanu pēc būtības atteicās komentēt “Latvijas Avīzei”.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava komentēja vispārīgi – kratīšana tiekot veikta, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemto lēmumu. Kratīšana pēc savas būtības ir represīva izmeklēšanas darbība, kur konkrētā vieta, telpa, objekts vai persona tiek pakļauta piespiedu pārmeklēšanai ar mērķi iegūt pierādījumus – tādus pierādījumus, kurus vēlāk nevar atzīt par nepieļaujamiem un pierādīšanai neizmantojamiem. Par kratīšanas izdarītāja – procesuālā uzdevuma veicēja – rīcību kriminālprocesā iesaistītai personai ir tiesības iesniegt procesa virzītājam sūdzību, kurš to vērtē kopsakarībā konkrētā kriminālprocesa materiāliem.

“Sievietes iesniegums tiks izskatīts un viņa saņems atbildi,” vien to par šo konkrēto gadījumu piebilda S. Pildava.

Par ko apsūdz “Vairāk saules”

* Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā “Vairāk saules” 12. jūnijā aizturēja četras personas.

* Policijai ir aizdomas, ka grāmatvedības datu sagrozīšana notikusi jau kopš 2016. gada. Kriminālprocesā konstatēts, ka kases aparātos ienākumi bija norādīti mazāki nekā reāli ieņemti.

* Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

* Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izteicies – ja kāds uzskata, ka notikuši kādi pārkāpumi policijas kratīšanas laikā, jāvēršas prokuratūrā ar sūdzību.

Advokāts: Pret pašiem policistiem vajadzētu ierosināt kriminālprocesu

“Ja noticis tā, kā māte stāsta, tad policijas darbība jāvērtē kā ļoti neprofesionāla. Bērnu nedrīkstēja pratināt vienu pašu. Tas ir aizliegts! Iekšējās drošības birojam vajadzētu ierosināt pret policistiem kriminālprocesu par amatpersonas noziegumu, pilnvaru pārkāpšanu, patvaļu,” iepazinies ar šo notikumu meitenes mātes stāsta versijā, “LA” komentē advokāts Edgars Golts, kurš ir specializējies bērnu tiesību jautājumos.

Saistītie raksti

Bet vai tad policisti nezināja, ko viņi dara? E. Golts domā, visticamāk, konkrētie policisti bijuši bez pieredzes darbā ar bērniem un viņi kaut ko ļoti, ļoti meklējuši – piemēram, kādu datora informācijas nesēju vai programmu.

“Vai šādā kratīšanā tikai bērna klātbūtnē iegūtos pierādījumus varēs izmantot, es vērtēju kā piecdesmit pret piecdesmit. No vienas puses, māte ir piekritusi, ka bērns ticis pratināts bez viņas klātbūtnes, bet, no otras puses, tas noticis zem spiediena un jau pēc pratināšanas. Par pierādījumu izmantošanu vispirms lems prokurors, pēc tam – tiesa,” teica E. Golts.

LA.lv