Pirms 260 gadiem, 1753. gada 7. jūnijā, Anglijas karalis Georgs II apstiprināja parlamenta lēmumu iegādāties un ņemt valsts paspārnē tā paša gada janvārī mirušā dabaszinātnieka un mediķa sera Hensa Slouna kolekciju.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85

Lasīt citas ziņas

Tādējādi tika likts pamats pasaulslavenajam Britu muzejam, kas publikai durvis vēra 1759. gadā. Karaliskās biedrības vadītājs Slouns bija dedzīgs kolekcionārs, kas dažādus eksotiskus un vērtīgus priekšmetus bija vācis jau kopš 17. gadsimta beigām. Viņam piederēja tālu zemju augu herbāriji, insektu, minerālu, fosiliju, monētu, gleznu kolekcijas, antikvāri priekšmeti no Ēģiptes, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas, Āzijas zemēm. Slouns bija pazīstams arī kā bukinists. Viņa īpašumā atradās pat dienvidjūru pirātu dienasgrāmatas. Kolekcionārs savas bagātības nodošanu nācijai paredzēja testamentā ar noteikumu, ka parlaments samaksās 20 tūkstošus mārciņu testamenta izpildītājam. Prasība tika izpildīta. Samaksātā summa bija vien niecīga daļa no Slouna kolekcijas vērtības.