Pirms 100 gadiem Petrogradā sākās tā sauktie Jūlija notikumi, kas mūsdienās ļoti dažādi traktēti, jo pretrunīgo liecību dēļ vēsturniekiem joprojām trūkst skaidrības, kas un kāpēc izraisījis vienu vai otru šo nemieru epizodi. Nemieri, kas Krievijas galvaspilsētā ilga trīs dienas, izpaudās kā anarhistu un lielinieku organizētas un provocētas ielu demonstrācijas, kurās piedalījās strādnieki un demoralizētas karavīru un Kronštates kara matrožu vienības. Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas demonstrācijas izklīdināja, šaujot pūlī. Uzskata, ka lielinieku aģitatori kūdīja demonstrantus, lai tie pieprasītu varas pilnīgu nodošanu strādnieku un zaldātu padomēm. Provokatori no jumtiem šāvuši kā uz demonstrantiem, tā kazakiem, lai radītu pēc iespējas lielāku anarhiju un jucekli. Brīžiem starp valdībai uzticīgajām un lielinieku pusē pārgājušajām vienībām notika īstas ielu kaujas par artilērijas izmantošanu. Zināmā mērā tas bija valsts apvērsuma mēģinājums, kas jūlijā neizdevās, taču izdevās novembrī. Tieši pēc šiem notikumiem lielinieku vadonis Ļeņins bija spiests bēgt no Petrogradas, jo Krievijas pagaidu valdībai radās nopietnas aizdomas, ka viņš un lielinieki darbojas ķeizariskās Vācijas labā. Mūsdienu Krievijas vēsturnieki norāda, ka lielinieku un visu kreiso popularitāte pēc Jūlija notikumiem strauji kritusies, tomēr ekonomiskās grūtības un neveiksmes frontē pagaidu valdībai tā arī neļāva nostiprināt savas pozīcijas. Haoss turpmākajos mēnešos tikai pieauga.