1929. gada 11. janvārī. Kā sadzīt pēdas Rīgā 1
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Adresu birojā Rīgas prefektūrā, Aspazijas bulvārī, atrodamas īsas noteiktas biogrāfiskas ziņas par katru rīdzinieku un viņa dzīvesvietu mūsu valsts galvaspilsētā. Tā ir vienīgā vieta Rīgā, kur ikviens var uzzināt aizmirstībā gājuša radinieka, paziņas vai arī svešinieka adresi. Vajaga tikai adresu birojā iesniegt dažus vārdus un 5–10 minūtēs adrese būs rokā. Adresu biroja darbs norit pēc zināma parauga. Ja, piemēram, kāds Ādolfs Puķīts no Jelgavas iebrauc un pierakstās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, viņa pasē atzīmētos datus policijas iecirknis tūdaļ paziņo adresu birojam, kas ziņas ieraksta sevišķā kartiņā. Viņu skaits sniedzas tuvu miljonam, jo adresu birojs uzglabā arī to personu kartiņas, kas pēdējo 10 gadu laikā no Rīgas iedzīvotāju skaita izstājušās, mainījušas dzīvesvietu. Par 10 santīmiem var saņemt nepieciešamo adresi, ja vien puslīdz zināms meklējamās personas vārds, tēva vārds, vecums un varbūt iepriekšējā dzīves un piederības vieta. (..) Pagājušajā gadā izsniegtas ziņas apmēram 105 000 gadījumos. Tagadējās saimnieciskās krīzes un protestēto vekseļu laikmetā dažādas bankas un kredītiestādes ar adresu biroja starpniecību dzen pēdas saviem klientiem, kuriem nerūp vekseļu izpirkšana un kredītu atmaksāšana.”
