Mobilā versija
+17.1°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 25. jūnijs, 2017
12. novembris, 2015
Drukāt

1955. gada 12. novembrī (1)

12nov_Bundesvers_2

Pirms 60 gadiem, 1955. gada 12. novembrī, zvērestu deva pirmie simt brīvprātīgie, kas bija pieteikušies Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības spēkos jeb bundesvērā.

Lēmums par Vācijas atkalapbruņošanos, ASV un citām rietumvalstīm piekrītot, bija pieņemts tā paša gada maijā. Pirmos soļus šajā virzienā spēra jau 50. gadu sākumā, kad izveidoja palīgvienības un robežapsardzes spēkus, kuru uzdevums bija atvieglot Rietumu sabiedroto uzdevumus okupētajā Vācijā. ASV sākotnēji iebilda pret bijušo nacistiskās Vācijas vērmahta virsnieku un kareivju iesaistīšanu šajos spēkos, taču izrādījās, ka tādus, kuri nebūtu dienējuši Hitlera laikā, praktiski nav iespējams sameklēt. Vācijas atgriešanās pie saviem bruņotajiem spēkiem izraisīja iekšpolitiskus strīdus jautājumā, vai Vācijai pēc Hitlera diktatūras vispār ir tiesības jebkad veidot savu armiju. Tomēr to prasīja aukstā kara situācija un PSRS draudi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Pasaules koloniālās impērijas Anglija un Francija uzprasījās uz pasaules karu un to arī panāca, kad abas 1939. gada 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Vācija par visu vairāk negribēja karu ar Angliju un Franciju, taču tā nevarēja nereaģēt, jo tai bija pieteikts karš un karam pret Vāciju jau septembra sākumā sākās vairāku simtu tūkstošu liela britu ekspedīcijas korpusa izcelšana Ziemeļfrancijā.
    Hitlers zināja, ka Staļins gaida situāciju, kad Vācija būs noasiņojusi rietumu frontē un tad dos triecienu no aizmugures. Tāpēc Hitlers pārsteidza Staļinu ar apsteidzošu uzbrukumu. Tad momentā PSRS no Rietumu Sabiedroto ienaidnieka kļuva par mīļu sabiedroto Vācijas kaušanā. Lai arī cik prasmīgi un pašaizliedzīgi cīnījās Hitlera karavīri, tomēr pret trim pasaules impērijām un Staļina impēriju vienlaikus tā ilgi nespēja noturēties. Taču, ja Hitlera karavīri būtu bijuši gļēvāki, Staļina karapūļi savus asiņainos kirzas zābakus būtu mazgājuši Lamanša ūdeņos. Tādējādi viņi vismaz pasargāja Eiropas rietumu valstis no kļūšanas par padomju sociālistiskajām republikām.

Liesmas sasniedza 24.stāvu 15 minūtēs: kā tas varēja notikt? (4)Vai līdzīga ugunsnelaime kā Londonā nevar notikt arī Rīgas daudzstāvu namos?
Draugiem Facebook Twitter Google+