Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. janvāris, 2014
Drukāt

Apskatāma vienīgā Nobela medaļa Latvijā (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 10. janvāra pulksten 12.30 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās Nobela prēmijas laureāta, krievu biologa, šūnu imunitātes teorijas pamatlicēja Iļjas Mečņikova ekspozīciju, portālu LA.lv informēja muzejā.
Šī ekspozīcija ir īpaša tāpēc, ka apmeklētāji varēs apskatīt vienīgo Nobela medaļu Latvijā. Medaļa piešķirta Iļjam Mečņikovam 1908. gadā medicīnas un fizioloģijas kategorijā par pētījumiem imunitātes jomā. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā glabājas visa Iļjas Mečņikova kolekcija, kura pirmo reizi tika apkopota un izstādīta Iļjas Mečņikova Memoriālajā muzejā Maskavā 1926. gadā. Taču muzeja darbinieku attieksme zinātnieka sievai Olgai Mečņikovai šķitusi vieglprātīga – vairāki eksponāti pazaudēti, – tādēļ 1975. gadā viņa kolekciju nolēma uzdāvināt P. Stradiņa Medicīnas Vēstures muzejam, kas tobrīd bija lielākais šīs jomas specializētais muzejs Padomju savienībā un arī patlaban ir viens no trim lielākajiem pasaulē.
Kandidāta disertācijai Iļja Mečņikovs pētīja jūras faunu Helgolandes salā, pēc tam specializējās vairākās universitātēs Vācijā. 1867. gadā Mečņikovs atgriezās Krievijā, kur, būdams tikai 22 gadus vecs, sāka strādāt par docentu Odesas un Sanktpēterburgas universitātēs. 1870. gadā viņš kļuva par profesoru zooloģijā un salīdzinošajā anatomijā Odesas Universitātē.
1882. gada ziemā, lai turpinātu pētījumus par jūras faunu, Mečņikovs devās uz Mesīnu Itālijā, nodibināja tur savu privāto laboratoriju, kur atklāja fagocitozes fenomenu – īpašu cilvēku un dzīvnieku organisma šūnu (fagocītu) spēju aktīvi satvert un sagremot organismam svešu vielu daļiņas (arī mikroorganismus). 1888. gadā sāka strādāt Pastēra institūtā Parīzē. Pastēra institūtā Mečņikovs strādājis arī pie holēras, sifilisa, tuberkulozes un mēra, kā arī cilvēka novecošanas pētījumiem. Tādēļ līdztekus citiem objektiem viņa kabinetā P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā apskatei izlikti, piemēram, zinātnieka mati, kurus viņš pats sev katru gadu grieza.
Izstādes atklāšanas dienā apmeklētāji varēs apskatīt arī citus ordeņu un apbalvojumus, kuri ikdienā ekspozīcijā nebūs apskatāmi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bitīt matos! Kā var vienā mazā rakstā tik daudz kļūdas pielaist? Kā gan viņa sieva var dāvināt Stradiņu muzejam kolekciju 1976. gadā, ja mira 1944. g. Francijā?

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+