47% mājsaimniecību nespētu pildīt kredītsaistības, zaudējot vienu no apgādniekiem 0
Gandrīz puse jeb 47% Latvijas mājsaimniecību, kurām ir kredītsaistības, nespētu turpināt pildīt savas kredītsaistības gadījumā, ja viens no apgādniekiem vairs nevarētu finansiāli atbalstīt ģimeni, liecina apdrošināšanas AS “Ergo” un “DNB” bankas veiktais pētījums.
32% mājsaimniecību uzskata, ka apgādnieka zaudējuma gadījumā visdrīzāk varētu turpināt pildīt savas kredītsaistības, tikai 13% ģimeņu ir pārliecinātas, ka noteikti varētu turpināt pildīt kredītsaistības, bet 8% ģimeņu par to nav aizdomājušās.
Saskaņā ar pētījuma datiem īpaši skeptiskas par iespējām turpināt pildīt kredītsaistības viena apgādnieka zaudēšanas gadījumā ir krievu tautības ģimenes, īpaši Zemgalē, ar pieciem un vairāk ģimenes locekļu. Īpaši skeptiskas par kredītsaistību segumu apgādnieka zaudēšanas gadījumā ir mājsaimniecības, kur ģimenes locekļu vecums ir virs 50 gadiem. Savukārt vispozitīvāk noskaņotas ir latviešu ģimenes, kurās ir divi ģimenes locekļi vecumā no 21 līdz 29 gadiem.
“DNB” bankas valdes loceklis un viceprezidents Ivars Kapitovičs preses konferencē sacīja, ka pētījuma rezultāti liecina, ka 74% mājsaimniecību kredīts ir saistīts ar ģimenes vienīgo mājvietu, bet 78% Latvijas mājsaimniecību ikmēneša maksājumi par mājokļa kredītu nepārsniedz 300 latus.
“Tas liecina, ka Latvijas kredītņēmēju lielākā daļa ir kļuvusi apdomīgāka, kredītus ņem savām vajadzībām, nevis spekulatīviem mērķiem. Tādēļ vēl jo svarīgāk kredītņēmējiem būtu nodrošināties pret dažādiem neparedzētiem gadījumiem,” uzsvēra Kapitovičs.
Veiktais pētījums liecina, ka 52% no visiem aptaujātajiem kredītņēmējiem nav iegādājušies dzīvības apdrošināšanu. Jautāti, kāpēc tas nav izdarīts, 29% mājsaimniecību norāda, ka apdrošinātu dzīvību, bet tam trūkst līdzekļu, 14% mājsaimniecību norāda, ka trūkst informācijas par dzīvības apdrošināšanu, bet 12% mājsaimniecību plāno apdrošināt kredītņēmēja dzīvību nākotnē.
“Ergo” valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs uzsvēra, ka šie 29% ir visriskantākā grupa, jo tas norāda, ka kredīts ņemts uz maksimālo iespēju robežas un nekam citam līdzekļus vairs nevar atlicināt.
“Mūsu ikdienas novērojumi liecina, ka dzīvības apdrošināšana nereti tiek vērtēta kā sekundārās nepieciešamības pakalpojums un ļoti bieži tiek minēti dažādi, arī nepamatoti argumenti šī pakalpojuma iegādes atlikšanai. Nereti tikai reāli stāsti par gadījumiem, kad ģimene negaidīti zaudē ne tikai apgādnieku, bet arī vienīgo mājokli, jo nespēj turpināt maksāt par atlikušajām kredītsaistībām un arī kredītņēmēja – ģimenes apgādnieka dzīvība nav bijusi apdrošināta, ir faktors, kas veicina dzīvības apdrošināšanas iegādi,” norādīja Sazonovs.
Saskaņā ar veikto pētījumu neaizsargātākā kredītņēmēja profils ir cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuru ienākumi vienai personai ir līdz 400 latiem mēnesī, kredītā ņemtais mājoklis ir vienīgā dzīvesvieta un nav dzīvības apdrošināšanas.
“Ergo” dati liecina, ka vidējā ikmēneša maksa par kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu ir 17 lati, vidējā kredīta summa, par kuru noslēgta kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana, ir 25 000 latu, bet vidējais termiņš, uz kādu tiek slēgts kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanas līgums, ir 16 gadi.
Kapitovičs informēja, ka patlaban tikai aptuveni 30% kredītņēmēju piekrīt noslēgt arī kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanas līgumu.
“Tas ir papildu produkts, ko piedāvājam, bet tas nav obligāts. Pārsvarā visi kredītņēmēji koncentrējas uz īpašuma iekārtošanu un citiem pozitīviem jautājumiem, bet neaizdomājas par riskiem. Cenšamies strādāt arī ar tiem kredītņēmējiem, kas kredītus ir ņēmuši pirms vairākiem gadiem, un šī grupa bieži vien ir atsaucīgāka pret dzīvības apdrošināšanu,” sacīja Kapitovičs.
“Kredītsaistību lielais apjoms ir cieši saistīts ar finanšu lietpratības trūkumu sabiedrībā, kā arī patēriņa vajadzību stimulēšanu un īstermiņa ieguvuma uzsvēršanu, nevis pārdomātu mājsaimniecības nākotnes plānošanu. Pieņemu, ka tas ir galvenais šķērslis arī uzkrājumu kultūras attīstībai Latvijā, jo tā balstās nevis uz tūlītēju ieguvumu, bet prasa zināšanas par dažādiem uzkrājumu veidošanas instrumentiem un to sniegto iespēju parūpēties par nodrošinājumu nebaltām dienām, kā arī rūpīgu kalkulāciju par mājsaimniecības ienākumiem izdevīgumu ilgtermiņā. Uzkrājumu veidošana, nenoliedzami, prasa finanšu kontroli un plānošanu ilgtermiņā, tādēļ patērētāja informēšana par uzkrājumu veidošanas iespējām ir ne tikai sociālā atbildība, bet arī nozīmīga artava sabiedrības izglītošanā kopumā,” skaidroja Latvijas Universitātes docente sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Pētījumu par Latvijas kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanu “Ergo” un “DNB” banka veica sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Gfk”. Pētījumā piedalījās 2070 respondenti vecumā no 21 līdz 60 gadiem.
