Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

690 eiro par pļaušanu ar izkapti (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Austrija jau sen lepojas ar biodiversitāti pļavās un citās dzīvotnēs, ko nosaka klimata specifika, kā arī augsti kalni, augstienes un zemienes, taču šobrīd daudzas Austrijas vides organizācijas pauž bažas par bioloģiski vērtīgu pļavu (BVP) nākotni.

Patlaban Lauksaimniecības ministrijā tiek diskutēts jauns agrārreformu likumprojekts par ES maksājumu sadalījumu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam, kas, pēc botāniķa un ekologa Georga Grabhera teiktā, varētu beigties ar ekoloģisku katastrofu. Līdz šim katrs pļavas apstrādātājs zemnieks saņēma tā saukto apsaimniekošanas prēmiju 300 eiro gadā par hektāru neatkarīgi no tā, vai izmantotās metodes bija ekstensīvas vai intensīvas. Ekstensīvās lauksaimniecības pārstāvjiem ir iespēja pieteikties uz papildu subsīdijām vides agrārās programmas ietvaros (ÖPUL), taču saskaņā ar jauno likumprojektu apsaimniekošanas prēmiju viņiem paredzēts samazināt par aptuveni 75%.

Samazinās 
atbalstu ekstensīvai 
saimniekošanai


Prēmijas summa intensīvi apsaimniekotajām pļavām, kurās sastopamas 5 – 10 augu sugas, paliktu nemainīga, kamēr ekstensīvi izmantotās pļavas, kurām raksturīgas vismaz 50 dažādas augu sugas, tiktu subsidētas ar 75 eiro par hektāru. Bioloģiskajām saimniecībām ir iespēja pieteikties uz ikgadējo valsts maksājumu 40 eiro vērtībā par hektāru. Putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife Austria” vadītājs Geralds Fifingers brīdina, ka šāda likuma pieņemšana zemniekus finansiālu apsvērumu dēļ motivēs pievērsties intensīvajai lauksaimniecībai vai pļavas atstāt novārtā, kas drastiski veicinātu daudzu retu putnu sugu izmiršanu ligzdošanas iespēju samazināšanas dēļ.

Ekstensīvā lauksaimniecība Austrijā tiek subsidēta vides agrārās programmas ÖPUL ietvaros, kurā ir integrēts arī ES līdzfinansējums. Programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, kam 2011. gadā tika veltīti 526,3 milj. eiro (par 2,16 milj. ha). Projektu apstiprināšana noris decentralizēti, respektīvi, zemju līmenī, kuras bieži vien piedāvā papildu prēmijas un subsidē arī pļavu apsaimniekotājus, kuru lauksaimnieciskā darbība tikai daļēji atbilst ÖPUL prasībām un tādējādi netiktu finansiāli atbalstīta.

Katrā pļavā citādi

Katrā zemē standarti un finansējums ir nedaudz atšķirīgs, variējot no 230 līdz 800 eiro. To lielumu nosaka vairāki faktori – pļavas veids, tās apsaimniekošanas grūtības pakāpe, kā arī individuālas vienošanās ar vides ekspertu par nepieciešamajiem kopšanas pasākumiem. Par noganītām pļavām tiek piešķirts vismazākais atbalsts – no 230 līdz 400 eiro. Par pļaujamām pļavām, kā arī īpaši kopjamām (mitrās pļavas, akmeņu kā dzīvotņu paturēšanas nepieciešamība, ceļu izmantošanas aizliegums u. c.) iespējams saņemt līdz 800 eiro. Piemēram, ja bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pļavu nepieciešams pļaut ar izkapti, zemniekam tiek piešķirta 690 eiro prēmija.

Tipiskie pļavu kopšanas pasākumi ir (ne)mēslošana un pļaušana. Dažus pļavu veidus atļauts mēslot ar kūtsmēsliem, citos gadījumos (piemēram, sausās pļavas) mēslošana ir kategoriski aizliegta. Arī pļaušanas biežumu un datumu (retāk no jūnija vidus, pārsvarā no 1. jūlija līdz jūlija beigām vai pēc individuālas vienošanās ar ekspertu) ietekmē pļavas tips un īpatnības.

Atšķirība no Latvijas Austrijā nav atļauta nopļautās zāles sasmalcināšana un atstāšana uz lauka trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, no papildu barības vielām profitē atsevišķas sugas, taču citas tiek nospiestas. Otrkārt, augsnē un augos tiek traucēta skābekļa cirkulācija. Treškārt, daudzu augu un kukaiņu attīstībai svarīga ir saules gaisma, kuras pieejamība zem sasmalcinātās zāles ir minimāla. Austrijā izplatīts biodiversitātes veicināšanas pasākums ir arī invazīvo augu sugu iznīcināšana bez ķīmiskiem vai ekstensīvai lauksaimniecībai piemērotiem līdzekļiem.

Sēj pļavas no jauna


Austrijā subsidēta tiek arī BVP ierīkošana. ÖPUL šim nolūkam piešķir finansējumu 90 – 100% apmērā. Lauksaimniekam tiek dota iespēja pārtraukt intensīvu pļavas apsaimniekošanu un iegādāties ekspertu izvēlētu sēklu maisījumu. Par tradicionāli BVP tiek uzskatītas Austrijā arvien retākās augļu dārzu pļavas, kas, piemēram, Tirolē tiek subsidētas ar 551 eiro par ha. To ekoloģisko vērtību nosaka vecie augļkoki, kas ir svarīgas dzīvotnes dažādām retām dzīvnieku un insektu sugām. Šajā gadījumā kopšana nepieciešama ne vien pļavām, bet arī kokiem.

Forarlbergā (Austrijas rietumos) pļavkopjus cenšas motivēt ar sacensībām, kurās pamatkritērijs ir pļavu kopšanas ilgtspējīgums biodiversitātes saglabāšanai. Galvenajā balvā ir divu dienu ekskursija pa ekoloģiski vērtīgām pļavām kompetentu profesoru pavadībā.

No sarkanās 
zonas līdz zilajai


Reizi gadā lauksaimniecības ministrija izstrādā ziņojumu par ÖPUL īstenošanas rezultātiem, kas balstīti arī uz zemnieku pļavas kopšanas (ne vienmēr obligātiem) protokoliem. Birokrātisko ceļu vienkāršošanai BVP atkarībā no to biodiversitātes apdraudētības pakāpes tiek iedalītas trīs zonās – sarkanā, dzeltenā un zilā. Sarkano zonu apsaimniekošanas plānu un pasākumus nosaka vides eksperts sadarbībā ar zemnieku. Tas pats attiecas arī uz dzelteno zonu, taču tajā obligāta standartu ieturēšana skar tikai 50% vai vairāk no pļavas platības, kas gada laikā var mainīties. Zilās zonas ir piemērojamas tikai tādām pļavām, kas atrodas jau iepriekš par ekoloģiski vērtīgiem atzītos apgabalos un to kopšanā izmantoti tikai standartizēti pasākumi bez ekspertu konsultācijām.

ÖPUL projekta ilgums ir 7 gadi (dažās federālajās zemēs līdz 10), taču izstāšanās no tā, neatmaksājot saņemto finansiālo pabalstu, iespējama jau pēc 5 – 6 gadiem. Subsīdijas tiek piešķirtas nevis zemes īpašniekam, bet gan pļavas apsaimniekotājam.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vispār jau biodiversitāte latviešu valodā ir bioloģiskā daudzveidība! “Vot” tā!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+