Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

72% iedzīvotāju grib ēst veselīgi; to dara tikai 30%

Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem būtu svarīgi ēst veselīgu pārtiku, taču vienlaikus to dara tikai aptuveni 30%, noskaidrots SIA “Rimi Latvia” un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju uztura paradumu pētījumā.

Kā, prezentējot pētījuma rezultātus, norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš, šādi rezultāti liecina par zināmām “šķērēm” iedzīvotāju uztverē, turklāt nepieciešams ņemt vērā cilvēku subjektīvismu saistībā ar uztura veselīguma pašnovērtējumu, kas varētu būt arī zemāks.

No pētījuma izriet, ka 16% drīzāk nav svarīgi ēst veselīgi, 4% tas nemaz nav svarīgi, savukārt 7% bijis grūti atbildēt. Tāpat 44% atzinuši, ka ēd drīzāk neveselīgi, bet 20% – neveselīgi.

Vienlaikus noskaidrots, ka miltus un maizi vismaz reizi dienā un biežāk lieto 84% iedzīvotāju, savukārt piena produktus – 58%. Kā satraucoša esot vērtējama tendence, ka vienu vai vairākas reizes dienā 54% aptaujāto lieto tādas taukvielas kā sviests, margarīns, tauki, eļļa, majonēze. Vienlaikus svaigus vai saldētus dārzeņus vismaz reizi dienā lieto mazāk nekā puse no respondentiem – 48% -, kamēr kartupeļus – 46%.

 

Izteikti maz, 20%, iedzīvotāju vismaz reizi dienā ēd rīsus, griķus, putraimus un citus graudaugu izstrādājumus. Tāpat tikai 7% ikdienā ēd zivis, savukārt tikai 3% – pākšaugus kā arī riekstus un sēnes.

 

Izteikti maz, 20%, iedzīvotāju vismaz reizi dienā ēd rīsus, griķus, putraimus un citus graudaugu izstrādājumus. Tāpat tikai 7% ikdienā ēd zivis, savukārt tikai 3% – pākšaugus kā arī riekstus un sēnes.

Izvēloties produktus, 92% iedzīvotāju kā svarīgu apstākli nosaukuši to cenu, 83% uzskata, ka ir nozīmīgi, lai pārtikā nebūtu konservantu un garšas uzlabotāju, taču vienlaikus tikai 29% ir svarīgi, lai pārtika bioloģiski audzēta, un 42% ļoti nozīmīgi bijis tas, lai pārtikai būtu Latvijas izcelsme.

Pētījumā arī noskaidrots, ka vairums jeb 47% iedzīvotāju visbagātīgāko maltīti ietur tieši pusdienās, kamēr brokastīs, kas būtu ieteicamāks no uztura zinātnes viedokļa – tikai 8%. Savukārt vakariņās visvairāk apēd 36% aptaujāto. Tāpat vismaz vienu reizi dienā siltu ēdienreizi ietur 91% Latvijas iedzīvotāju.

 

 

 

Taču negatīvi būtu vērtējama tendence, kas norāda, ka regulāras ēdienreizes neietur 27% Latvijas iedzīvotāju, jo 10% ēdot “kā kuru reizi”, 2% ieturas tikai vienreiz, bet 15% ēd divas reizes dienā.

Izpētīts arī, ka vīrieši biežāk nekā sievietes uzturā lieto kartupeļus, gaļu un gaļas izstrādājumus, olas un taukvielas, kamēr sievietes vairāk ēd piena produktus, augļus, dārzeņus un saldumus.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka rīdzinieki ēd daudzveidīgāku pārtiku nekā reģionu iedzīvotāji, jo pārsvarā uzturā lieto gaļu, piena produktus, krējuma un siera izstrādājumus, saldumus, augļu un dārzeņu sulas, rīsus, griķus, putraimus un citus graudaugu izstrādājumus. Taču lauku rajonu iedzīvotāji vairāk ēd maizi, miltus, kartupeļus un gaļas izstrādājumus.

Kā ziņots, mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Rimi” sācis veselīgas ēšanas kustību “Aikāgaršo”, lai veicinātu izpratni par sabalansētu uzturu, mudinātu Latvijas iedzīvotājus ēst veselīgāk un daudzveidīgāk, kā arī aicinātu lielāku uzmanību pievērst produktu sastāvdaļām.

Pētījumā, kas veikts pagājušā gada augustā, piedalījušies 1047 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Izvēloties produktus, 92% iedzīvotāju kā svarīgu apstākli nosaukuši to cenu, 83% uzskata, ka ir nozīmīgi, lai pārtikā nebūtu konservantu un garšas uzlabotāju, taču vienlaikus tikai 29% ir svarīgi, lai pārtika bioloģiski audzēta, un 42% ļoti nozīmīgi bijis tas, lai pārtikai būtu Latvijas izcelsme.

Pētījumā arī noskaidrots, ka vairums jeb 47% iedzīvotāju visbagātīgāko maltīti ietur tieši pusdienās, kamēr brokastīs, kas būtu ieteicamāks no uztura zinātnes viedokļa – tikai 8%. Savukārt vakariņās visvairāk apēd 36% aptaujāto. Tāpat vismaz vienu reizi dienā siltu ēdienreizi ietur 91% Latvijas iedzīvotāju.

Taču negatīvi būtu vērtējama tendence, kas norāda, ka regulāras ēdienreizes neietur 27% Latvijas iedzīvotāju, jo 10% ēdot “kā kuru reizi”, 2% ieturas tikai vienreiz, bet 15% ēd divas reizes dienā.

Izpētīts arī, ka vīrieši biežāk nekā sievietes uzturā lieto kartupeļus, gaļu un gaļas izstrādājumus, olas un taukvielas, kamēr sievietes vairāk ēd piena produktus, augļus, dārzeņus un saldumus.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka rīdzinieki ēd daudzveidīgāku pārtiku nekā reģionu iedzīvotāji, jo pārsvarā uzturā lieto gaļu, piena produktus, krējuma un siera izstrādājumus, saldumus, augļu un dārzeņu sulas, rīsus, griķus, putraimus un citus graudaugu izstrādājumus. Taču lauku rajonu iedzīvotāji vairāk ēd maizi, miltus, kartupeļus un gaļas izstrādājumus.

Kā ziņots, mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Rimi” sācis veselīgas ēšanas kustību “Aikāgaršo”, lai veicinātu izpratni par sabalansētu uzturu, mudinātu Latvijas iedzīvotājus ēst veselīgāk un daudzveidīgāk, kā arī aicinātu lielāku uzmanību pievērst produktu sastāvdaļām.

Pētījumā, kas veikts pagājušā gada augustā, piedalījušies 1047 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+