Āboltiņa: Latvijai uzliktie pārbaudījumi nav beigušies 0
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18.novembris ir atgriešanās diena, kad šaubas aprimst, meklējumi apstājas un mēs apzināmies savu piederību Latvijai. Tā savā uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas 94.gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
“Es aicinu ikkatru Latvijas patriotu turēt dziļi sirdī ieslēgtu 18.novembra piederības un kopības sajūtu, lai to nespētu nomākt nedz šaubas un glaimi, nedz bailes un meklējumi. Jo ceļš uz mājām, uz savu tautu un valsti nav atkarīgs no kādu ārēju spēku gribas un nav arī meklējams nekur tālu pasaulē. Tas vienmēr ir ar mums, tas ir ikkatrā no mums,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
“Mēdz teikt, ka tos, ko Dievs mīl, viņš pārbauda un pamāca,” sacīja Āboltiņa, norādot, ka pēdējie gadi Latvijai ir bijuši sarežģītas pieredzes un mācības gadi – apjukums vērtībās un ekonomisko likumu ignorēšana ievedusi dziļā ekonomiskā krīzē, no kuras iziet “mēs spējām, tikai pateicoties skaidrai politiskai vīzijai un visas sabiedrības solidāram atbalstam”.
Tomēr, kā uzsver Saeimas priekšsēdētāja, ar to Latvijai uzliktie pārbaudījumi nav beigušies – Latvija tikai atgūstas no krīzes, proti, “daudzi zaudējuši darbu, daudzi iegrimuši parādos un cīnās par sava biznesa izdzīvošanu un iespējām pienācīgi nodrošināt un izskolot savus bērnus”.
“Cilvēki meklē iespējas ārpus Latvijas, un katra diena nāk kā jauns pierādījums tam, ka pēckrīzes situācija ir neiedomājami sarežģīta. Ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir acīmredzami – no ekomiskās krīzes vissmagāk skartās valsts pašlaik jau esam kļuvuši par Eiropas Savienībā visstraujāk augošo ekonomiku. Taču katrs individuāli to sajutīs pēc zināma laika. Arī tie ir ekonomikas likumi,” sacīja Āboltiņa.
Tomēr daudz satraucošāk par statistikas datiem esot rādītāji, ko mērīt ir grūtāk, bet kuri tautas izdzīvošanu un attīstību ietekmē tikpat būtiski. “Tā ir uzticēšanās savai valstij. Cilvēki arvien biežāk ievēro nevienlīdzību sabiedrībā – pretstatu starp pārpilnību vienā sabiedrības daļā un nabadzību otrā. Tas vairo skepticismu pret savu valsti, kura šķietami nerūpējas par sociālo taisnīgumu,” norādīja politiķe.
Viņa klātesošajiem atgādināja, ka pēckrīzes problēmas un izmisušu cilvēku dzīvesstāti ir īsti un patiesi, tie ir nopietni un to ir daudz. “Nevienlīdzība sabiedrībā pastāv, trūkums ir ienācis daudzās ģimenēs un daudzi cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Zemu ienākumu dēļ viņi nevar atļauties dzīvot sabiedrībā ierastu vidusmēra dzīvesveidu, netaupīt līdz pēdējam santīmam, uzklāt svētku galdu un baudīt kultūru, ar kuru pamatoti lepojamies,” norādīja Āboltiņa, piebilstot, ka šos stāstus nevar atrisināt vienkārši un ātri.
“Tomēr vēlos aicināt ikkatru – nezaudēsim garu, nezaudēsim vēlmi darboties, darīsim katrs savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un situācija vērsīsies uz labu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Politiķe savā uzrunā arī norādīja, ka Latvijas kā demokrātiskas valsts izaugsme ir atkarīga ne tikai no ekonomiskās attīstības līmeņa, jo spēcīgu demokrātiju raksturojot arī augsts pilsoniskās līdzdalības līmenis, attīstīta politiskā kultūra un tiesiskums.
Viņa atzina, ka viedokļu dažādība esot mūsu sabiedrībā vēl līdz galam neapjausta bagātība, kuru vēl jāmācās pareizi izmantot un pielietot. “Tā nav jāapkaro, bet gan jāievirza konstruktīvā, rezultātu nesošā gultnē, taču tam ir vajadzīga pieredze, kuras mums dažkārt pietrūkst,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa uzskata, ka ļoti bieži parlamentāro debašu un viedokļu dažādības vietu ieņemot politiskais populisms. Tas nenozīmējot tikai vārdu kaujas, daiļrunību vai īslaicīgas popularitātes iegūšanu – politiskajam populismam esot daudz tālejošākas sekas.
“Vārdam ir spēks. Vai tas būtu politiķis no Saeimas tribīnes, vai sabiedriski aktīvs pilsonis piketā, vai ziņu portāla lasītājs ar vēlmi izteikt savu komentāru – mēs visi ar saviem vārdiem veidojam telpu, kurā mums jādzīvo. Naids rada naidu un var novest pie destrukcijas. Visvieglāk ir ļauties dusmām un emocijām, daudz grūtāk ir iesaistīties dialogā un uzklausīt otru. Ikkatram pašam ar sevi ir jāstrādā, taču jo īpaši liela nozīme ir publiskām personām,” sacīja Āboltiņa
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka spēja dzīvot saticībā ir vērtība, kas ļoti jākopj. “Tas ir katra spēkos. Jo nav jau nekādu „mēs” un „viņi”, ir viena tauta, viena Latvija, viena kopīga nākotne,” norādīja politiķe.
Āboltiņa, uzsverot, ka Latvijas ļaudis ir gājuši un iet cauri grūtībām, lai pildītu pienākumu pret savu valsti, retoriski jautāja klātesošajiem Saeimas deputātiem vai parlametns pilda savu uzdevumu. “Jautājums ir, vai, apzinoties pēckrīzes sarežģīto situāciju, mēs spējam parlamentā paveikt ko paliekošu ekonomiskās situācijas pilnīgai atveseļošanai? Vai spējam atjaunot taisnīgumu, tiesiskumu, drošību un uzticēšanos? Vai spējam parlamentāro debašu kvalitāti nepārvērst par politisko cirku un likumdošanas procesu nepakārtot gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, referendumiem, nepakļauties provokācijām un neradīt tās paši?” jautāja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc viņas teiktā, 11.Saeimai ir izdevies iedzīvināt būtiskas tiesiskumu stiprinošas un veicinošas iniciatīvas, kuras iepriekšējos parlamenta sasaukumos nebija iespējams īstenot. Viens no redzamākajiem piemēriem esot Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums, vērā ņemams 11.Saeimas panākums ir arī aizklāto balsojumu atcelšana par lielāko daļu valsts augstākajām amatpersonām. Savukārt tiesu varas stiprināšana ir pastāvīgs likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas uzdevums.
Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā arī vērsa uzmanību uz demogrāfijas jautājumiem. “Saka, ka laimīgas ir tās ģimenes, kurās vienmēr skan maza bērna balss. Es varētu papildināt, ka nākotne ir tādām valstīm, kurās vecāki vēlas radīt bērnus un jūtas droši par savu spēju viņus uzturēt un izaudzināt,” sacīja Āboltiņa.
Viņa, atgādinot, ka pēdējos gados ir daudz diskutēts par veidiem un līdzekļiem, kā uzlabot demogrāfisko situāciju mūsu valstī, norādīja, ka demogrāfija nav tikai pabalsti, jo ar to saistītie jautājumi ir risināmi kompleksi. “Tomēr arī valsts pabalstiem dzimstības veicināšanā ir nozīmīga loma – pabalstu sistēma lielai sabiedrības daļai kalpo kā drošības spilvens laikā, kad bērni vēl ir pavisam mazi,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.
Tādēļ Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā nozīmīgi būšot tas, ka no nākamā gada jaunie vecāki varēs saņemt lielākas māmiņu algas, būs pieejams arī jauns – bērna pieskatīšanas – pabalsts un citi dzimstību veicinoši un bērna kopšanu un aprūpi atbalstoši pasākumi. “Vienlaikus es aicinu uz demogrāfiju raudzīties plašāk. Demogrāfija tikai sākas ar bērna plānošanu un piedzimšanu, bet ar to nebeidzas. Izšķiroša ir arī bērnudārzu, skolu, kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība, ģimenes ekonomiskā stabilitāte, darbs un atbalsts bezdarba vai slimības gadījumos,” uzsvēra Āboltiņa.
Āboltiņa savā uzrunā arī atgādināja, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ir iestāšanās eirozonā. “Vai vēl precīzāk – tas ir līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai. Mūsu dalībai eiro ir patiesi ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām. Baltijas valstīm eiro ir arī drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Makroekonomiskie dati liekot mums arvien optimistiskāk raudzīties uz Latvijas iekšējo gatavību ieviest eiro un esot pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi. “Ir pienācis laiks atmest bažas, ka līdz ar eiro ieviešanu zudīs Latvijas nacionālā identitāte – tā kļūs vēl redzamāka un atpazīstamāka, kad ar Latvijas simbolu rotātiem eiro varēs norēķināties Lisabonā, Parīzē, Tallinā un visur citur eirozonā. Ja sabiedrība ir informēta un zinoša, deklaratīviem un vienkāršotiem risinājumiem atliek maz vietas,” sacīja politiķe.
Dalību eirozonā Āboltiņa saistīja ar nākotnes stabilitāti, skaidrojo, ka Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības, un eiro ir neatņemams šīs savienības simbols. “Ikkatrs eiropietis un ikkatrs no mums ir atbildīgs par to, lai arī nākamās paaudzes varētu dzīvot mierā, saticībā un labklājībā,” norādāja Saeimas spīkere, uzsverot, ka pie labām lietām pierod ātri un “Eiropā pastāvošais miers ir kļuvis tik pašsaprotams, ka šķiet – nemaz savādāk nav bijis”. Tomēr vēsture liecinot ko citu – “mēs dzīvojam unikālā laikā, miers Eiropā nekad nav pastāvējis tik ilgi”.
“Ne velti šī gada Nobela Miera prēmija tika piešķirta tieši Eiropas Savienībai. Tā tiek godināta par Eiropas pārveidošanu no karu kontinenta par miera kontinentu. Balvas piešķiršana Eiropas Savienībai ir aicinājums darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto, virzītos tālāk un vienlaicīgi atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja tiktu pieļauts savienības sabrukums,” sacīja Āboltiņa.
Runas noslēgumā Āboltiņa uzsvēra, ka vēlos redzēt spēcīgu, attīstītu un konkurētspējīgu Latvijas valsti, kurā tauta dzīvo labklājībā un saticībā un kurā dzimst bērni. “Valsti, kurā – vienīgajā visā pasaulē – runā latviešu valodā un kurā ir saglabātas latviešu tradīcijas un kultūra, un dzīva ir nacionālā identitāte. Vēlos redzēt Latviju, kurā tiesiskums un demokrātija ir sabiedrībā nostiprinājušās vērtības,” sacīja politiķe.
“Domājot par simtgadīgo Latviju, es redzu spēcīgas un nodrošinātas ģimenes, izglītotus un konkurētspējīgus ļaudis, jaunas darba vietas un attīstītu uzņēmējdarbību. Es redzu ļaudis atgriežamies Latvijā, spēju attīstīties ar pašu darba un talantu palīdzību, un vēlmi saglabāt valsts pamata vērtības nākamajām paaudzēm,” atzina Āboltiņa. Mīlestība pret savu valsti, augsti mērķi, godaprāts un sava darba darīšana pēc labākās sirdsapziņas ir galvenais, ko katrs Latvijas iedzīvotājs var dāvināt savai valstij, lai veidotu to tādu, kādu vēlas redzēt ik dienas.
