Vatikāns šajās dienās izšķīries par bezprecedenta soli 1
Neierasti lielā sausuma dēļ Itālijā Vatikāns šajās dienās izšķīries par bezprecedenta soli – uz laiku vienu pēc otras izslēgt savas 100 strūklakas, tostarp divus slavenākos 17. gadsimta baroka meistardarbus Sv. Pētera laukumā. Tikmēr Romas iedzīvotāji gatavojas šonedēļ paredzētajiem dzeramā ūdens piegādes ierobežojumiem.
Meteorologi norāda, ka pavasaris un vasaras sākums šogad Romas apkaimē bijis viens no karstākajiem un sausākajiem pēdējo 60 gadu laikā. Jūlijā nokrišņu daudzums bijis 72% zemāks par normu, jūnijā – par 74% mazāks, bet martā – aprīlī nokrišņu bijis par 56% mazāk, nekā vajadzētu. Vidēji Itālija “pazaudējusi” aptuveni mēneša nokrišņu normu. Līdz ar to Itālijas vidienes Lacio reģiona Bračāno ezers, kas atrodas 40 kilometru attālumā no galvaspilsētas un piegādā daļu tai nepieciešamā ūdens, šobrīd sācis izžūt. Lai novērstu situāciju, ka viss dzīvais ezerā iet bojā, vietējām varas iestādēm nācies pagaidām aizliegt ūdens ņemšanu no Bračāno. Lacio pašvaldības lēmums izsaucis sarūgtinājumu Romā, un Itālijas prese apgalvo, ka problēma varot iegūt pat politisku raksturu. Romas ūdensapgādes kompānija ACEA informējusi, ka ezera atslēgšanas dēļ, sākot ar 28. jūliju, ūdens padevi 1,5 miljoniem iemītnieku Romā dažādos rajonos mainīgā secībā pārtrauks uz laiku līdz astoņām stundām dienā. Romas mērs Virdžīnija Radži no populistiskās Pieczvaigžņu kustības tamdēļ saņēmis kritiku no opozicionārās Demokrātiskās partijas: kāpēc pilsētas mērija, kas ir lielākā ACEA kapitāldaļu turētāja, līdz šim laikam nav izrādījusi nekādas aktivitātes jaunu ūdens apgādes avotu meklēšanā un vienīgais risinājums vienmēr ir tikai piegādes apjomu samazināšana? Sagaidāms, ka jau no šodienas aptuveni puse pilsētas iedzīvotāju saskarsies ar ierobežojumiem ūdens piegādē. Tāpat no ūdensvada tiks atslēgtas tūristu apbrīnotās Romas strūkl- akas un izpaliks tradīcija mest tajās monētas. Daļu pilsētas publisko dzeramā ūdens fontānu atslēdza jau jūnija beigās. Vides aizsardzības organizācija “Legambiente” norādījusi, ka cauruļvadu sistēma, pa kuru Romas strūklakām tiek piegādāts ūdens, faktiski ir “siets”. Puse no tajās iesūknētā ūdens norakstāms zaudējumos. Laikrakstā “La Stampa” publicētajā vides aizsardzības un resursu taupīšanas lobija organizācijas “Utilitalia” pētījumā apgalvots, ka infrastruktūras defektu dēļ ūdens zaudējumi sistēmā variē no 26% valsts ziemeļu reģionos līdz 46% Itālijas vidienē un dienvidos.
Sausuma dēļ ārkārtas situācijā vai tuvu tai nonākuši Ziemeļitālijas reģioni Toskāna un Emīlija–Romanja, kā arī Sardīnijas sala. Ir skarti vīnogulāju lauki. Apūlijas reģionā pie Adrijas jūras cietuši tomātu un olīvu stādījumi – minētās dārzkopības nozares ir ļoti svarīgas ne vien konkrētā reģiona zemnieku, bet visas Itālijas kontekstā. To pašu var teikt par Parmas provinci, kur top slavenais Parmas siers, jo sausums ietekmē izslaukumu un tātad arī lopkopības produkcijas apjomus. Valstī jau sākas runas par šogad, iespējams, gaidāmo pārtikas produktu cenu kāpumu.
Tādos apstākļos arī Vatikāns nolēmis izdarīt to, kas agrāk nekad nav darīts, – pakāpeniski atslēgt no ūdenspadeves savas greznās strūklakas. “Šis ir veids, kādā izrādīt dzīvu solidaritāti ar Romu, mēģinot palīdzēt Romai pārdzīvot šo krīzi,” žurnālistiem paziņojis Vatikāna preses sekretārs Gregs Barks. Viņš uzsvēra, ka tas ir Romas pāvesta Franciska lēmums, kas saskanot ar pāvesta gatavību līdzdarboties vides problēmu risināšanā un uzskatiem par ekoloģiju: “Izšķērdēt nedrīkst, un dažkārt jābūt gatavam no kaut kā atteikties.”
No karstuma un sausuma tāpat cieš Francijas dienvidaustrumu Rivjēras reģions un Korsikas sala, kur lielākās problēmas rada augstā ugunsbīstamība mežos un krūmājos. Lietus trūkums kombinācijā ar neierasti spēcīgo mistrālu – vēju, kas pūš no ziemeļiem Vidusjūras virzienā, – šonedēļ daudzviet jau veicinājis meža ugunsgrēku sākšanos. Ugunsdzēsēji pastāvīgi atrodas augstākajā gatavības līmenī. Provansas reģionā, kurā ietilpst arī slavenais Azūra krasts un Nica, pieņemts lēmums uz laiku liegt tūristu piekļuvi deviņiem nacionālajiem parkiem. Arī Korsikā paziņots par mežu slēgšanu tūristiem. Pirmdien vairāki simti ugunsdzēsēju pūlējās apdzēst degošos mežus ap 900 hektāru platībā pie Biguljas pilsētas Korsikas ziemeļaustrumos. Evakuēti apkārtējo māju iedzīvotāji, un uguns jau paņēmusi kādu kokzāģētavu, kā arī desmit automašīnas. Liesmas pamazām virzās Biguljas priekšpilsētu virzienā. Ugunsdzēsēji gaida papildspēkus, lai tās apturētu. Dienestiem palīdz 160 brīvprātīgu vietējo iedzīvotāju. Pieredze liecina, ka ugunsgrēki ļoti bieži sākas tūristu autostāvvietu tuvumā. Nesen Francijā lielu rezonansi izraisīja ugunsgrēks Eksānprovansas universitātes pilsētiņas apkaimē, netālu no Marseļas, kur nomesta cigaretes izsmēķa dēļ izdega 800 hektāru un uguns savaldīšanā piedalījās teju tūkstotis ugunsdzēsēju.
