Ekonomika
Nauda

Alternatīvā nauda “BitCoin” arī Latvijā 1


Virtuālā nauda “BitCoin” monētās nepastāv, taču tā tiek vizualizēta ar burtu B, piemērojot to ASV dolāra apzīmējumam.
Virtuālā nauda “BitCoin” monētās nepastāv, taču tā tiek vizualizēta ar burtu B, piemērojot to ASV dolāra apzīmējumam.
Foto – Shutterstock

Latvijā iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja izmantot jaunu maksāšanas veidu – par precēm un pakalpojumiem maksāt nevis ar eiro skaidrā naudā vai ar bankas maksājumu kartēm, bet izmantojot elektronisku norēķinu sistēmu “BitCoin” (no angļu val. bit – bits un coin – monēta, 1 bits – informācijas datu mērvienība), kur apgrozībā ir tāda paša nosaukuma valūta. Šī valūta ir elektroniskā formā turēta vienība, kuru tirgotāji vai pakalpojumu sniedzēji, ja vien to vēlas, var pieņemt kā maksāšanas līdzekli eiro. ASV dolāra vai citas valūtas vietā.

“BitCoin” pionieri

Latvijā šī alternatīvā nauda un maksājumi ar to pagaidām gan nav pārlieku izplatīti, kaut arī šīs idejas propagandētāji apgalvo pretējo. To pašlaik var izmantot, piemēram, pērkot aviobiļetes Latvijas lidsabiedrībā “Air Baltic” vai maksājot par dzērieniem un uzkodām Vecrīgas bārā “Spot Kafe”. Šī izklaides vieta Jaunielā 19 turklāt ir vienīgā Baltijas valstīs un tikai piektā Eiropā, kur šādi var samaksāt par pakalpojumiem. Taču, kā stāsta ieviesēji, citur pasaulē alternatīvā nauda un maksājumi ar to esot izplatīti, ar to varot samaksāt par precēm, piemēram, interneta veikalos.

Lidsabiedrības “Air Baltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags stāsta, ka klienti šādi varot samaksāt par aviobiļetēm no šā gada jūlija. “Piecos aizvadītajos mēnešos šādi aviobiļetes rezervējis nepilns tūkstotis klientu.” Ja lidsabiedrībā nopērk 10 000 līdz 15 000 aviobiļešu dienā, tad tas, protams, nav pārāk daudz. Lai norēķināšanos ar “BitCoin” padarītu iespējamu, “Air Baltic” uzsākusi sadarbību ar “Bitpay” – maksājumu apstrādātāju, kas konvertē “BitCoin” uz eiro. Klientiem ir iespēja norēķināties šādi, pērkot lētākās klases jeb “Air Baltic Basic class” biļetes, piebilst Jānis Vanags. Uz jautājumu, ko iegūst klients un ko “Air Baltic”, lidsabiedrības pārstāvis atbild, ka klientam tiek piedāvātas jaunas iespējas norēķināties. “Pirms divdesmit gadiem norēķini ar maksājumu kartēm daudziem varbūt šķita nevajadzīgi. Taču vēlāk attieksme strauji mainījās. Mūsu lidsabiedrība, kas pagaidām ir vienīgā pasaulē, kas piedāvā norēķinus ar šo valūtu, iegūst lielāku atpazīstamību pasaulē,” spriež Jānis Vanags.

Vecrīgas bāra “Spot Kafe” pārstāvis Artjoms Kušiks atklāj, ka šis piedāvājums esot ieviests kopš oktobra sākuma. Šajā laikā šādi esot maksājuši ap 20 apmeklētāju – gan ārzemju tūristi, gan vietējie iedzīvotāji. Viņš atzīst, ka lielas atsaucības šim jaunievedumam neesot. Tas pagaidām esot vien eksperimentāls pasākums.

Valūtu var nopirkt arī Rīgā

Latvijā šo alternatīvo valūtu var nopirkt pie vairākiem virtuālajiem pārdevējiem interneta vietnēs ar dažnedažādiem nosaukumiem. Adresē “www. localbitcoins.com” var uzmeklēt, piemēram, Rīgas tirgotājus. Vienas “bitmonētas” cena svārstās no 273,73 līdz 288,94 eiro.

Elektroniskās norēķinu sistēmas piekritēji apgalvo, ka tai esot lielas priekšrocības. To internetā apkalpo paši lietotāji bez bankām kā starpniekiem norēķinos, tādējādi par maksātājiem un maksājumiem citiem nekas nav zināms. Ar šo norēķinu sistēmu un alternatīvo naudu tiekot nodrošināta maksātājiem piederošās īstās naudas aizsardzība, mazāka ir arī komisijas maksa par šiem interneta pakalpojumiem.

“BitCoin” sistēmas darbību nodrošina tās dalībnieki. Dalībniekiem ir konti jeb adreses, ar kuru palīdzību iespējams pārskaitīt valūtu. “BitCoin” adreses var salīdzināt ar e-pasta adresi vai bankas kontu. Šāda adrese tiek iegūta, uzstādot datorā vai viedtālrunī kādu no “BitCoin” programmām, piemēram, “MultiBit”.

Viedokļi

Saistītie raksti

Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Deniss Fiļipovs: “”BitCoin” nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli izlaiž un garantē šo valstu centrālās bankas. Tās izmantošanu valsts pārvalde neuzrauga, tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai. Būtībā “BitCoin” ir prece, kuru pērk par oficiālu valūtu. Tādējādi to var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja pārdevējs un pircējs par to vienojušies un ir ar mieru riskēt.”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā juriskonsulte Guna Dirveika: “FKTK jau vairākkārt brīdinājusi iedzīvotājus par risku, izmantojot šo virtuālo valūtu. Tas nav gluži tas pats, kas elektroniskā nauda, kam ir segums kredītiestādē. Arī Eiropas Banku iestāde šā gada jūlijā aicināja Eiropas bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus neveikt darījumus ar virtuālajām valūtām, norādot uz vairāk nekā 70 riskiem. Tā kā “bitmonētas” nav piesaistītas nevienas valsts oficiālai valūtai, to vērtība var strauji mainīties. 2013. gadā “BitCoin” vērtība vienas dienas laikā saruka par 61%. Savukārt 2014. gadā vienas dienas laikā vērtības kritums bija pat par 80%. Pastāv arī risks pazaudēt visu naudu. Piemēram “Mt.Gox” virtuālās valūtas birža pirms likvidēšanās 2014. gada aprīlī ilgāku laiku aizturēja virtuālo naudu pārskaitījumus, iepriekš par to nebrīdinot pircējus, kuri galu galā zaudēja 850 000 “BitCoin”.”

LA.lv