Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Andris Razāns – nākamais vēstnieks ASV?

Foto - LETAFoto - LETA

Kā iespējamais nākamais Latvijas vēstnieks ASV tiek minēts pašreizējais Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns. Paziņas viņu raksturo kā atsaucīgu un strādīgu kolēģi, bet politikas vērotāji viņu uzskata par profesionāli un atbilstošu vēstnieka amatam.


 

Nepatika militārā mācība

Vēlējos sazināties ar potenciālo Latvijas vēstnieku ASV, taču Ārlietu ministrijā (ĀM) saņēmu atteikumu, jo A. Razāns ar presi runāšot pēc apstiprināšanas amatā un visu formalitāšu nokārtošanas. Potenciālais vēstnieks dzimis Balvos 1967. gadā pedagogu Aijas un Staņislava Razānu ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Iecavu, kur A. Razāns absolvējis vidusskolu. Kā liecina portāla “Latvijas ļaudis” informācija, A. Razānam skolā patikusi fizika, vēsture, ģeometrija, angļu valoda un sports. Visvairāk viņam neesot patikusi militārā mācība, jo tajā skolotāji nepārtraukti centušies uzspiest padomju patriotismu. Vēlāk Rīgas Politehniskajā institūtā studējis aparātbūvi. A. Razāns apprecējās 1986. gadā, viņa sieva Gunta pēc profesijas ir ekonomiste, ir divi bērni – meita Zane un dēls Hermanis. Sākoties atmodai, padziļināti interesējies par Latvijas vēsturi, un 1993. gadā ieguvis maģistra grādu vēsturē.

A. Razāns ir karjeras diplomāts. 1993. gadā viņš sācis strādāt ĀM par Ziemeļvalstu nodaļas vecāko referentu, bet nākamajā gadā viņš sācis strādāt par vēstnieku Latvijas vēstniecībā Dānijā, bijis ārlietu padomnieks prezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai, bijis arī ārlietu padomnieks Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Bijušā premjera Induļa Emša biroja vadītājs Viesturs Silenieks viņu raksturo kā valstiski un nacionāli domājošu, kā cilvēku, kas nedzīvo stereotipos. “Ja kāds saka, ka ES ir labi, tad viņš pateiks, ka ES būs labi, ja tajā ievēros Latvijas intereses. Viņš ir nacionālo interešu aizstāvis,” teic V. Silenieks. Kā teikts portālā “Latvijas ļaudis”, A. Razāns argumentēti aizstāvot savu viedokli par Latvijas drošību, kuras balsti esot ES, ASV un NATO. Savukārt padomju laikus viņš atceroties kā nabadzīgus un nožēlojamus. V. Silenieks atgādina, ka par I. Emša ārlietu padomnieku A. Razāns strādājis saspringtā laikā, kad Latvijai bija jāiestājas ES un NATO.

 

“Tā bija mazākuma valdība, tur bija vajadzīga diplomātija,” stāsta V. Silenieks. Jautāts, kādas ir A. Razāna ēnas puses, V. Silenieks smejot teic: “Viņš par daudz strādā. Esmu redzējis viņu necilvēcīgi nokrāvušos ar papīra ķīpām.”

 

Pēc I. Emša valdības demisijas viņš pildījis ārlietu padomnieka pienākumus Aigara Kalvīša valdībā. No 2005. gada strādājis par Latvijas vēstnieku Dānijā. Tā laika Latvijas armijas militārais atašejs ziemeļvalstīs Gunārs Ozoliņš saka, ka par A. Razānu var teikt tikai labākos vārdus, un augstu vērtē viņu kā profesionāli. “Viņš ir arī sportisks diplomāts, kas sevi uztur formā. Brīvajos brīžos esam kopā spēlējuši basketbolu – viņš pārredz laukumu un arī rokas nenolaiž,” saka G. Ozoliņš. Arī V. Silenieks diplomātu raksturo kā aktīva dzīvesveida piekritēju – viņam patīkot nodarboties ar skriešanu, braukt ar riteni un laivām.

 

Pozitīvi “savtīgs”

2010. gadā A. Razānām piedāvāts ārlietu ministra amats Valda Dombrovska valdībā, taču ģimenes ap­stākļu dēļ viņš no iespējas atteicies. Vēlāk, 2010. gadā, sācis pildīt ĀM politiskā direktora amatu, kurš pēc ranga ministrijā ir trešais ietekmīgākais un nosaka ārpolitikas saturisko pusi – viņa pakļautībā atrodas visi ministrijas departamenti, kas rūpējas par attiecībām ar dažādu pasaules reģionu valstīm. Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs An­dris Sprūds pozitīvi vērtē gan A. Razāna darbību, uzsverot, ka pēdējos gadus Latvijas ārlietas bijušas veiksmīgas, lai gan šis laikposms nav bijis viegls – to noteikusi ES ekonomiskā krīze, sankciju pret Baltkrieviju jautājums un arī ne pārāk vienkāršās attiecības ar Krieviju. Par A. Razānu viņš teic, ka viņš ir viens no diplomātiem, “kas politiku ietekmē un definē”.

 

Jārunā ar kongresmeņiem

“A. Razāns ir no tiem cilvēkiem, uz kuriem ĀM esmu paļāvies, jo viņš ir ļoti zinošs,” saka Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Vēstniekam vajadzētu rudenī iepazīties ar jaunajiem ASV kongresmeņiem un skaidrot viņiem reālo situāciju Latvijā. O. Ē. Kalniņš piemin, ka aiz dažiem var stāvēt lobisti, turklāt kongresmeņi var vēl nebūt iedziļinājušies lietās un teorētiski var sacelt ažiotāžu, piemēram, runājot par valodas jautājumiem Latvijā. Latvijas un ASV politikā tuvākajos gados dominēs Ziemeļu apgādes tīkla jautājums, kā arī NATO lietas un divpusējās ekonomiskās attiecības. Tāpat O. Ē. Kalniņš min to, ka vēstniekam ASV būs jāseko, kāda politika ASV veidosies ar Krieviju. A. Sprūds tikmēr norāda, ka liela loma mūsdienu diplomātijā ir “ārpolitikas ekonomizācijai”, tādēļ būtiski jautājumi, kas būs jārisina A. Razānam, var būt saistīti ar ekonomiku, tostarp enerģētiku. Tāpat neatsverama lieta, kas Latvijas vēstniekam būs jādara ASV, – saiknes uzturēšana ar vietējo latviešu kopienu, dodoties uz nozīmīgākajiem latviešu centriem ASV – Čikāgu, Klīvlendu un Ņujorku. “Latvieši ASV var palīdzēt un lobēt Latvijas intereses, turklāt viņiem ir arī biznesa kontakti,” sacīja O. Ē. Kalniņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+