Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. decembris, 2015
Drukāt

Annas Heinrihsones mākslas summa Liepājas muzejā

Anna_Heinrihsone_5

Liepājas muzejā līdz 27. decembrim skatāma mākslinieces Annas Heinrihsones personālizstāde “Summa”, kurā skatāmi mākslinieces darbi, kas tapuši no 1998. līdz 2015. gadam. Šī izstāde apvieno piecus vizuālus stāstus, kurus māksliniece pauž caur gleznām un priekšmetiem.

“Māksliniece skatītājam atklāj ļoti personīgus stāstus par ikdienišķām dzīves norisēm un procesiem. Tās ir atmiņas, mirkļa sajūtas, vērojumi, kas rosinājuši mākslinieces iztēli un kļuvuši par ierosmi viņas darbiem,” atklāja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Pati māksliniece piecām izstādes daļām devusi nosaukumus un sniegusi spilgtus aprakstus. Stāsts “Vecums” – tas ir attiecību un sarunu vērojums, braucot 6. tramvajā. “Pastaiga ar polaroidu” stāsta par pilsētas mežonīgas, neapdzīvotas, pamestas vietas atklāšanas prieku un zaudēšanu. Bērnības un skolas laika izjūtas, emocijas, iespaidi skarti stāstos “Sports” un “Augusts”. “Guļamistaba” – intīms stāsts par nozīmīgo mākslinieces dzīvē.

Raksturojot savu radošo darbību, A. Heinrihsone teic: “Savu darbību radošajā jomā vienmēr esmu saistījusi ar pētniecisko pieeju mākslai un dzīves procesiem. Šobrīd ir kļuvis saistošs un dīvaini interesants mērķis – ceļojums uz vecumu. Visas asociācijas ar šo ceļu, mēģinot ietērpt tās vārdos, kļūst banālas. Arī tāda veida salīdzinājumi kā – “atklāt vecumu kā jaunu neredzētu zemi”. Bet tomēr kaut kas tur IR. Un tas man šķiet interesants un izpētes vērts. Zināma fatālisma sajaukums ar jautru bezrūpību. Kāpināts ironiskums zem segvārda “pieredze” un nekontrolēti bērnības atmiņu uzplūdi. Tajā var ieraudzīt pavisam sīkas parādības un tajā pašā laikā arī apzināti ieelpot globālu, pat kosmisku apziņas elpu. Nejūsmot par to, cik skaisti noveco citi, cik harmoniskas vai, tieši pretēji, neiecietīgas ir citu vecu cilvēku attiecības. Mana dziļākā interese ir pētīt sevi šajā ceļojumā.”

Savukārt mākslas vēsturniece Ilze Žeivate par mākslinieci ir teikusi: “Annas Heinrihsones gleznas, zīmējumi un instalācijas veido pilnīgi savrupu tēlu pasauli – Annas Heinrihsones mīmu teātri, kurā katrs jauns darbs kā filmas kadrs uztverams par iepriekšējā mākslas darba turpinājumu. Ar bērnu zīmējumiem raksturīgu tiešumu māksliniece ieved mūs savā eksistenciāli asociatīvajā pārdomu pasaulē – ironiski smeldzīgā un traģikomiskā. Mākslinieces darbos svarīgākais ir domāšanas, pašizzināšanas process, kas pāriet zīmējumā, krāsā, gaismā, ēnā un telpā, kur norisinās drāmas stāstījums.”

Māksliniece pieņem radošus izaicinājumus un piedalās dažādos projektos. Veidojusi ekspozīciju vizuālo noformējumu un iekārtojusi izstādes vairākos Latvijas muzejos – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2011. gadā iekārtojusi izstādi “Padegs, trauslais izaicinājums” un “Padegs un pilsoniskā madāma”, Latvijas Kino muzejā iekārtojusi vairākas izstādes – “Jāņa Streiča mistērijas”, “Kinoskapis”, “Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks” un vēl citas. A. Heinrihsone veidojusi izstādes un ekspozīcijas Rīgas Mākslas telpā un Rīgas Stradiņa universitātes muzejā. Iekārtojusi Latvijas Neatkarīgās televīzijas studiju, veidojusi dažādu sarīkojumu un pasākumu scenogrāfijas, piemēram, Eiropas Kinokadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas afterparty dizaina koncepciju. Māksliniece ir ražīga scenogrāfiju un kostīmu māksliniece teātra izrādēm kopš 1999. gada. Grupas izstādēs piedalās kopš 1991. gada, personālizstādes rīko no 1996. gada, tās notikušas Rīgā, Liepājā, Cēsīs. Piedalījusies un veidojusi scenogrāfijas izstādes Rīgā, Klaipēdā, Tallinā un Prāgā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+