Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. jūlijs, 2014
Drukāt

Lai jaunieši vieglāk iekļautos darba tirgū, uzsākti īpaši atbalsta pasākumi

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Tatjana Voronova, kura beigusi universitāti Lielbritānijā, cer, ka darbs Pasaules dabas fondā sniegs nepieciešamo pieredzi, lai vēlāk Latvijā atrastu darbu savā specialitātē.

Vairāk nekā 66 miljoni eiro – tik liela nauda līdz 2018. gadam tiks tērēta, lai palīdzētu jauniešiem iekļauties darba tirgū.

Lielākā daļa no šiem 60 miljoniem eiro ir Eiropas Savienības (ES) līdzekļi. Tie nāks gan no īpaša piešķīruma no ES budžeta, jo tieši Eiropas Komisija iniciējusi programmu “Jauniešu garantija”, kas paredz jaunatnes bezdarba problēmu pārvarēšanu, gan no Eiropas Sociālā fonda. Neliela daļa ir Latvijas valsts un privātā sektora līdzfinansējums. Administratīvām izmaksām drīkst tērēt ne vairāk kā piecus procentus no kopējā finansējuma. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka stāsta, ka Latvijai Eiropas finansējums piešķirts tāpēc, ka mūsu valstī jauniešu bezdarbs ir salīdzinoši augsts. No kopējā bezdarbnieku skaita jaunieši ir teju 20 procenti. Pēdējos gados gan, samazinoties bezdarbam valstī, sarucis arī jauniešu bezdarbnieku skaits: no 26 064 2009. gadā līdz 8007 šā gada maijā. Pagaidām “Jauniešu garantijas” pasākumos iesaistīti teju 6000 jaunieši bezdarbnieki.

Latvijā “Jauniešu garantijas” pasākumi tiek īstenoti, sadarbojoties Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, mācību iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, jaunatnes organizācijām un darba devējiem. Atbalsta pasākumiem var pieteikties, dodoties uz NVA filiāli.

Pārsteidz, ka programma “Jauniešu garantija” paredzēta jauniešiem jau no 15 līdz 29 gadiem. Vai tiešām piecpadsmitgadīgs jaunietis uzskatāms par bezdarbnieku? Vai šajā vecumā vēl nav jāmācās? S. Kabaka atbild, ka likums atļauj jau no 15 gadu vecuma reģistrēties kā bezdarbniekam, taču lielākajā daļā gadījumu tik jauniem cilvēkiem, protams, iesaka turpināt izglītošanos. “Ir gadījumi, kad jaunietim nav pat pamatizglītības, bet skološanās pārtraukta. Ir gadījumi, kad pamatizglītība gan ir, bet aroda nav. Tad analizējam, kāds izglītības ieguves veids jaunietim ir vispiemērotākais, ņemot vērā viņa personību, intereses, dzīves apstākļus,” teic S. Kabaka. Citam iesaka pabeigt vispārizglītojošo skolu, citam – doties uz profesionālo skolu, vēl kādam iesaka izmantot izglītības ieguvei šī paša projekta ietvaros finansētās profesionālās izglītības programmas, kas ļauj gada vai pusotra gada laikā iegūt arodu.

Ja jaunietis nezina, kuru profesiju izvēlēties, viņam var līdzēt atbalsta pasākums “Jauniešu darbnīcas”, kura ietvaros var iepazīt trīs dažādas profesijas. Ja darbs atrasts, bet tālu no dzīvesvietas, jaunietis var saņemt arī finansējumu ceļa izdevumiem vai dzīvesvietas īrei. Šādu pašu atbalstu var saņemt, lai piedalītos “Jauniešu garantijas” pasākumos, ja tie pieejami tālāk par 50 kilometriem no dzīvesvietas. “Mūsu mērķis ir četru mēnešu laikā, kopš jaunietis reģistrējies bezdarbniekos, piedāvāt piemērotu darbu, rast iespēju gūt pirmo darba pieredzi vai atgriezt skolas solā,” skaidro S. Kabaka.

Taču ne visiem jādodas uz skolu. Ir arī jaunieši, kuriem nepieciešams tikai uzlabot konkurētspēju darba tirgū. Tam noder “Kompleksie atbalsta pasākumi” vai “Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi”, kuros iekļauti dažādi īslaicīgi kursi. Tajos mācās, piemēram, uzrak­stīt CV, uzvesties darba intervijā vai uzlabo valsts valodas zināšanas. Tāpat jauniešiem piedāvā jurista vai psihologa konsultācijas, jo dažkārt jauniešiem bezdarbniekiem nepieciešams, piemēram, lādiņš pašapziņas celšanai.

Noderīgi arī 
augsti izglītotiem


Programmā iesaistīti arī jaunieši, kuriem netrūkst ne pašapziņas, ne saskarsmes prasmju, turklāt ir arī ļoti laba izglītība. Tāda ir Tatjana Voronova, kura kopš pavasara piedalās programmā pasākumā “Darbam nepieciešamo iemaņu apguve nevalstiskajā sektorā”. Tās ietvaros jaunieši dodas strādāt nevalstiskajās organizācijās (NVO). Tatjana nokļuvusi Pasaules dabas fondā. “Pabeidzu augstskolu Lielbritānijā – centrālo Lankašeras universitāti, ieguvu izglītību mārketingā, biju gan praksē, gan saņēmu darba piedāvājumus, taču man piedāvāja sekretāres un tulkotājas darbu, nevis darbu mārketingā. Devos uz NVA, cerot, ka tur varēs man ko ieteikt, jo gribēju strādāt tieši jomā, ko biju studējusi. Tur uzzināju par šo projektu, man sameklēja atbilstošas vakances. Visvairāk mani ieinteresēja iespēja strādāt Pasaules dabas fondā, jo gribējās darīt ko sabiedrībai nozīmīgu,” stāsta meitene. Ikdienā viņa atjauno informāciju organizācijas mājas lapā, popularizē to sociālajos tīklos, sazinās ar sadarbības partneriem. Vai nav dīvaini, ka neizdodas atrast darbu, pat ja pabeigta augstskola ārvalstīs? “Domāju, ka mēs – visi jaunieši – esam vienādās starta pozīcijās, lai kuru augstskolu arī būtu pabeiguši. Lielākajā daļā darba vietu prasa, lai būtu darba pieredze. Tāpēc ir ļoti labi, ka man ir iespēja to gūt fondā,” atbild Tatjana.

Fondā viņa var pavadīt sešus mēnešus, taču Tatjana domā, ka varētu brīvprātīgi palikt ilgāk, lai gūtu ilgstošāku pieredzi savam CV un arī vairāk iemācītos. Saskaņā ar projekta nosacījumiem patlaban Tatjana saņem stipendiju – 90 eiro mēnesī. Dienā viņa strādā četras līdz astoņas stundas.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis stāsta, ka, līdzdarbojoties šajā programmā, fonds redz iespēju ne tikai sniegt jauniešiem pirmo darba pieredzi, bet arī popularizēt viņu vidū dabas aizsardzības idejas. Kopumā fondā bijuši seši praktikanti, šī projekta gaitā – divi. Pārsvarā praktikanti fondā darbojas kā mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti.

Kāpēc jaunieši programmas ietvaros pirmo darba pieredzi gūst tieši nevalstiskajās organizācijās? Vai uzņēmēji nevēlējās iesaistīties šajā programmā? S. Kabaka skaidro, ka uzņēmēji programmā iesaistās citādi, piemēram, piedāvājot jauniešiem darba vietu pirmās pieredzes gūšanai, turklāt darba devējiem jāpiemaksā pie NVA stipendijas, lai jaunietim būtu vismaz minimālā alga.

Toties NVO nosacījumi ir citi: sniedzot jauniešiem iespēju gūt pirmo darba pieredzi, tām nav jāiegulda savi līdzekļi, kuru NVO parasti trūkst. “Biedrībās jaunieši var gūt pieredzi ļoti dažādās jomās, piemēram, projektu vadīšanā. Pēc programmas beigām biedrības, ja nepieciešams, sagatavos rekomendācijas, kas jaunietim noderēs turpmākajos darba meklējumos. Viens no pasākuma mērķiem ir arī popularizēt brīvprātīgo darbu,” stāsta S. Kabaka.

Var kļūt par uzņēmēju


Viens no “Jauniešu garantijas” atbalsta pasākumiem gan ar konsultācijām, gan ar finansiālu atbalstu jauniešiem palīdz sākt uzņēmējdarbību vai kļūt par pašnodarbināto. Līdz maijam gan šo iespēju bija izmantojuši vien seši jaunieši, taču paredzams, ka turpmāk skaits būs lielāks un iesaistīsies 59 jaunieši. Sākumā viņi rakstīs biznesa plānus, viņiem palīdzēs mentori no biznesa vides – ir noslēdzies iepirkumu konkurss šā pakalpojuma sniegšanai. 18 labāko biznesa plānu autoriem būs iespēja saņemt līdz pat 3000 eiro uzņēmējdarbības uzsākšanai. S. Kabaka uzsver: ja finansējumu nepiešķirs, tas nenozīmēs, ka biznesa plāns ir slikts. Arī tie, kuri neiegūs naudu, tomēr būs ieguvēji – jo viņiem būs biznesa plāns, eksperti būs to novērtējuši un ar to varēs meklēt finansējumu citās institūcijās.

Kura no jauniešu garantiju programmām katram ir vispiemērotākā, palīdz izlemt NVA karjeras konsultants, kas projektā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir gluži kā mentors. S. Kabaka teic, ka kolēģi no citām ES valstīm atzinīgi novērtējuši to, kā Latvijā attīstījusies karjeras konsultantu darbība. Citās valstīs šāda veida konsultācijas vai nu vispār netiek sniegtas, vai arī tās nav tik visaptverošas.

Diemžēl ne visi jaunieši bezdarbnieki atnāk līdz NVA un uzzina, kādas ir viņu iespējas palielināt konkurētspēju darba tirgū. Tāpēc projektam paredzēta vēl viena – pēdējā kārta, kuras ietvaros centīsies uzrunāt tā sauktos nītus. Nīti ir jauns apzīmējums, kas dots neaktīvajiem jauniešiem. Lielākā loma pasīvo jauno cilvēku aktivēšanā būs jaunatnes organizācijām.

jauniesiem_tab

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+