Latvijā
Sabiedrība

Apzinātības prakse palīdz tikt galā ar stresu un slimībām un veicina domāšanas maiņu valsts pārvaldē, skaidro VK2


Izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis un Indra Majore-Dūšele videolekcijā stāsta par apzinātības praksi.
Izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis un Indra Majore-Dūšele videolekcijā stāsta par apzinātības praksi.
Ekrānuzņēmums no youtube.com

Pēc “Latvijas Avīzes” un portāla LA.lv publikācijas “Apzinātības treniņi par valsts naudu” (3. 01. 2018), kā arī citu mediju intereses par šo tematu 7. janvārī Valsts kanceleja Ministru kabineta interneta vietnē sniegusi plašu informāciju par apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”.

“Visas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas (vairāk kā 6 gadu ilga) kopējās izmaksas ir 926 094 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 EUR (85%) un valsts budžeta finansējums ir 138 914 EUR (15%). Savukārt apzinātības treniņu kopējās izmaksas ir 6750 EUR, ko veido līgums ar SIA “Integrālās izglītības institūts – I3” par 3630 EUR (t.sk. PVN) un līgums ar SIA “Totari” par 3120 EUR”, teikts paziņojumā.

Skaidrots, ka šī programma ir “orientēta uz valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs – tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība. Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Kā liecina pētījumi, piemēram, iesaistīšanās pētījums, tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes, ņemot vērā augstās prasības, kas tiem tiek izvirzītas, un mainīgo ekonomisko un politisko vidi, kādā viņiem ir jārealizē savi uzdevumi”.

VK skaidro, ka “tieši apzinātība jeb “mindfulness” šobrīd pasaulē ir izvirzījusies priekšplānā kā praktisks instruments, kas būtiski uzlabo cilvēka spēju pārvaldīt savu rīcību, spēju tikt gala ar stresa situācijām, uzlabo koncentrēšanās spējas un empātiju pret apkārtējiem. Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji”.

Kā viens no argumentiem šo mācību nepieciešamībai izmantota atsauce uz praksi pasaules veiksmīgos uzņēmumos:”Tādas pasaulē zināmas kompānijas, kā Apple, General Mills, Yahoo, Procter & Gamble, Deutsche Bank, Carlsberg, IF u.c. un atbalstoši Pasaules bankas rādītājiem efektīvākās valsts pārvaldes, kā ASV, Lielbritānija u.c. apmāca savus darbiniekus apzinātības prakses pamatprincipos, lai vairotu darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar stresu un slimībām, kā arī, lai uzlabotu apmierinātību ar darbu kopumā”.

Cits arguments – tā tiksim pie efektīvākas valsts pārvaldes: “Ieguldot vadītājos, viņu zināšanās, prasmēs, izpratnē un spējā pārvaldīt cilvēkus, veidojas efektīvāka valsts pārvalde. Tādēļ noteikti ir pamatoti finansēt šāda veida programmas no valsts budžeta. Ikviena uz izaugsmi orientēta organizācija veido mācību programmas, lai investētu darbinieku attīstībā, un paredz tam noteiktu finansējumu (paraugrādītājs – aptuveni 5 % no organizācijas atalgojuma budžeta), turklāt atsevišķās organizāciju grupās mācību izdevumiem ir pieaugoša tendence. Piemēram, jaunākais “Fontes” atalgojuma pētījums liecina, ka 95% organizāciju nodrošina profesionālo mācību apmaksu darbiniekiem.”

“Savukārt jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%). Tāpat arī šī pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļauj uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis – zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Aptaujātie uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir uzņēmuma biznesa attīstības plāns (44%), laba attieksme pret darbiniekiem (41%), kā arī tas, lai uzņēmumā tiktu regulāri ieguldīts, domājot par tā attīstību (36%). Arī valsts iestādēm, lai tās būtu elastīgas un strādātu mūsdienīgi,” norāda VK.

Programmas dalībnieki kopumā ir aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītāji no 71 iestādes. Pieteikšanās apzinātības treniņiem bija brīvprātīga, taču vietu skaits mācībās bija ierobežots, paredzot tikai 2 grupu komplektāciju, katrā līdz 20 cilvēkiem. Portāls “pietiek.com” noskaidrojis, ka apzinātības treniņos piedalījušies kopumā 39 valsts pārvaldes darbinieki.

Saistītie raksti

SIA “Totari” programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmu sastādīja 8 nodarbības, katra 2h garumā (ar starpbrīdi 15 minūtes), kopā 16 akadēmiskās stundas.

Programmu var izlasīt www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/programma_miervidi.pdf.

SIA “Integrālās izglītības institūts – I3” programmu vadīja Dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmā bija 10 nodarbības, katra 4 stundu garumā (ar starpbrīdi), kopā 40 astronomiskās stundas.

Programma pieejama adresē www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/programma_rubenis.pdf.

LA.lv
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Pārdeva latvieti indietim uz Kipru… 26 gadus vecajai Gunitai draud pat astoņi gadi cietumā
2 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
“Tautai Latvijā nekad tik labi nav gājis kā tagad.” Saruna ar Lidiju Doroņinu-Lasmani 5
Intervija 3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1919. gada 14. novembrī. Kauja par Liepāju
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Latvijā
“Tautai Latvijā nekad tik labi nav gājis kā tagad.” Saruna ar Lidiju Doroņinu-Lasmani 5
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Dabā
Daudzviet Latvijā pārspēts 14.novembra siltuma rekords
1 stunda
EF
Eduards Filippovs
Ekonomika
Eduards Filippovs: Straujais algu pieaugums turpina iznīcināt uzņēmumu peļņu. Ko darīt? 5
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Samazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru
22 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Traģēdija Saldū: gājis bojā elektroskūtera vadītājs
1 minūte