Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Arī cimdus adīsim pēc regulām?


28022012_gs_20

Manī sašutumu ir izraisījusi tomātu sēklu izplatītājas Bražūnes kundzes kritizēšana. Bražūnes kundzes firmiņas nosaukums ir ”Neslinko”. Tik tiešām trāpīgs nosaukums un palīgs mazdārziņu kopējiem.


 

Ilze Smiltenē uztraucās, ka trešajā gadā neuzdīga neviena no Bražūniem pirkta sēkla (”Sēklu biznesu balsta uz ”ziedojumiem”, 27.02.12.), bet neko nevar gribēt no vecām sēklām. Man pašai arī no vecām reiz nekas neizauga, bet, kad jaunās pati izskaloju, audzēju, apdāvinu kaimiņus, neviens nav žēlojies. Pati no Bražūnes kundzes neesmu pirkusi sēklas, mana māsa ir pirkusi un nav sūdzējusies.

Zinu vēl daudzas mazdārziņu rušinātājas, kuras pateicas par jaunām tomātu sēkliņām, kas dabūtas ”Neslinko”. Bet tagad no oda sāk izpūst ziloni. Nu tik viņi ražo, nu tik viņi iedzīvojas tajā ”Neslinko”, ka tik nepaliek resni un bagāti! Noprotams, nekāds dižais bizness viņiem jau nesanāk. Ienākumi nav lieli.

 

Bet nabaga Bražūnes kundze tiek rauta augšā pie kāķa, tāpēc ka kaut ko dara. Tajā pašā laikā tiek bazūnēts: ”Meklējiet idejas, dariet!” Tāpat arī televīzijā raida ”Latvija var”. Tad priecājamies, ka dara un var! Kaut vai šaurā lokā, tepat Latvijā. Taču katrai sēklu tūtiņai vajag Briseles regulas, tik no Eiropas sēklām vajag pirkt…

 

Tad jau cimdus un zeķes arī nedrīkst adīt un mācīt adīt bez Briseles regulām. Padomju laikos bija mierīgāk: izaudzē tulpes un ved uz Ļeņingradu vai Murmansku. Neviens atļaujas neprasīja. Tagad labāk būtu, ka cienījamā kundze neko nedarītu, bet ietu uz vietējo domi pēc pabalsta. Tas tagad modē.

Žēl Bražūnes kundzes, ka viņai jātaisnojas tagad par to, ka nesēž rokas klēpī salikusi. Latvijā cilvēki kļūst ”bezmugurkaulnieki”. Dreb par katru sīkumu, kaut tad, kad tiešām vajadzētu cilāt likumu, izliekas neredzam. Kāpēc tad neuztraucas par ”krutkas” ražotājiem? Tie kā ražojuši, tā vēl šodien ražo pilsētās un ciemos Latvijā.

Aina Jurevica 
Mārupē

 

Citi viedokļi

Ilze ar tomātu audzēšanas pieredzi Smiltenē: ”Šie “kaktu speciālisti”, kas lieliski prot apvārdot cilvēkus, nemaz savas šķirnes nerada. Viņi dabū mazāk pazīstamas un retākas sēklas, ataudzē no hibrīdiem, jo tur viņiem zināšanu pietiek, un tautā palaiž ar citu vārdu. Labi, protams, ja cilvēki ir entuziasti, bet likumi ir domāti likumu pildīšanai. Bražūni kliedz, ka viņiem nav naudas visu šķirņu sertificēšanai. Bet varbūt, ja Bražūnu tomātu šķirnes izvirzītu sertifikācijai, tad daļa nemaz neatbilstu pat prasību minimumam. Ja vienkārši notirgo, nekādu atbildību tie neuzņemas. Ja tirgotu sertificētu materiālu, tad arī atbildību var prasīt. Jāpiebilst, ka es par deviņām sēklu paciņām samaksāju 15 latus.”

 

Dzintra Urbāne: ”Dārzniecības ”Neslinko” audzētās sēklas ir ar ļoti garšīgiem tomātiem, piemēram, Zemeņu tomāts. Mums, mazajiem dārzniekiem, nav svarīga visa tā sertifikācija, bet gan gatavais produkts.”

 

Agronoms Egons Georgs Fedorovs: ”Tas, ko dara Bražūni, ir vulgāra tirdzniecība – viņus interesē tikai nauda, tāpēc viņi tikai pārpērk un pārdod tālāk. Par kolekcionēšanu viņi to sauc tāpēc, lai varētu pircējus apreibināt ar piedāvājumu. Taču īsti dārznieki, selekcionāri strādā ar citu attieksmi. Problēmas ar sēklām gan ir arī veikalos, kur pārdod sertificētas sēklas. Daudzi pārdod hibrīdus, kas pirmajos gados sanāks, bet trešajā – nekā. Garantijas nav ne par vienu sēklu, tāpēc nezinu, ko ieteikt citiem, kā izvēlēties. Tas pats ir ar gurķiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+