Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Ārsta gleznotāja izstāde

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 7. februārim skatāma mākslinieka Emīla Braunberga jubilejas gleznu izstāde “Retrospekcija”.

Jau pats nosaukums “Retrospekcija” liecina, ka izstādē skatāms mākslinieka radošā mūža veikums. Sākot jau ar pirmajiem darbiem, kas tapuši skolas laikā, tostarp darbs “Vecenītes portrets”, kas 1947. gadā eksponēts dzimtajā pilsētā Tukumā un par ko mākslinieks saņēmis savu pirmo diplomu. Gleznotājs par sevi izteicies: “Gleznojis esmu visu savu mūžu, lai gan pēc vidusskolas izvēlējos ārsta profesiju, jo kara laikā redzētie ievainojumi uz mani atstāja tik lielu iespaidu, ka man gribējās katram palīdzēt. Tā arī radās interese par medicīnu, lai gan mans skolotājs un gleznotājs Leonīds Āriņš mudināja iestāties Mākslas akadēmijā.” Vēl par sevi mākslinieks izteicies: “Tikai brīvajā laikā kaut ko gleznoju, bet izrādījās, ka mana aizraušanās vai, kā mēdz teikt, hobijs pārtapa nepieciešamībā, bez kā nevarēju dzīvot. Glezniecība man palīdzēja sevi uzturēt formā, visas emocijas izlikt uz audekla. Tā zināmā mērā bija mana aktīvā atpūta, kas kompensēja visus uztraukumus un pārdzīvojumus, kas diendienā bija jāpiedzīvo, strādājot slimnīcā.”

“Sākotnēji savos darbos biju reālists un tikai daudzu gadu laikā nonācu pie atziņas, ka gleznas patiesībā nav dabas patiesība, bet gan iekšējā piedzīvojuma atainojums,” stāsta mākslinieks. “Bieži dzird skatītāju runājam: “Šais darbos neko nevar saprast”, bet kā ir ar mūziku? Vai, klausoties mūziku, tā ir jāsaprot? Mūzika nav grāmata, kuru tu lasi, mūzika ir jāpārdzīvo. Komponists savas emocijas izteicis skaņās, sarakstot notis, bet es savus pārdzīvojumus izsaku krāsās. Pravietiskus vārdus teicis kāds mākslinieks, kas ir kā attaisnojums visai abstraktajai glezniecībai: “Spēja mākslas darbā pilnīgi atteikties no reālās dabas atainošanas ir tāds pats sasniegums, kā cilvēces attīstības vēsturē sākt staigāt uz divām kājām.”

“Mēs visi esam 21. gadsimta sastāvdaļa, tāpēc mums jāliecina par šo laiku, kurā dzīvojam. Es nevaru gleznot tā, kā to darīja mākslinieki 16. vai 19. gadsimtā, – “Tempora mutantur et nos mutamur in illis/Laiki mainās un mēs maināmies tiem līdzi.” Šie ļoti trāpīgie mākslinieka teiktie vārdi raksturo daudzu mūsu laiku mākslinieku daiļradi. Ne visiem ir drosme par savu mākslu tā izteikties, bet Emīls Braunbergs to ir spējis.

Izstādē aplūkojami 38 darbi. Tie tapuši ilgā laika posmā. Izstādes darbos ir redzams, kā mākslinieks veidojis savu tikai viņam raksturīgo māksliniecisko rokrakstu, kompozīciju, krāsu salikumu. Katrs izstādes apmeklētājs starp E. Braunberga gleznām atradīs ko interesantu, neparastu, un tas arī ir tas svarīgākais, ko skatītājs var iegūt no mākslinieka ārsta izstādes. Mākslinieks vēl turpina gleznot, iepazīstinot skatītājus arvien ar jauniem atklājumiem savā radošajā biogrāfijā. Gaidīsim nākamo izstādi.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+