Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Asprātīgi. Gaumīgi. Saprātīgi. Interesantas vides veidošanas idejas

Foto - Anda Krauze, Sergejs Akuraters, Daina Brila un Valdis SemjonovsFoto - Anda Krauze, Sergejs Akuraters, Daina Brila un Valdis Semjonovs

Ja spēki par vājiem, lai lauku sētā atbrīvotos no mūra atliekām vai laukakmeņu kaudzes, var mēģināt to pārvērst interesantā vides objektā. Vēja lauzta koka stumbru var sazāģēt dēļos vai uzmeistarot dārzā soliņu, bet tas var pārtapt arī kādā ainaviski savdabīgā elementā. Protams, visam jābūt labas gaumes robežās!

 

Senās lietas

Dodot jaunu dzīvi vecām lietām, jāievēro mērenība – atgādina ainavu arhitekte Gundega Lināre. Pārspīlējumi ne pie kā laba nenoved! Diemžēl tādu ir papilnam. Latvijā daudzus pārņēmusi krāmu appušķošanas liga: puķes stāda vecās laivās, cūku silēs un pat klozetpodos! Vēl nav pārgājusi arī pasen ieviesusies mode stādīt puķes vecos ratos, līnijdroškās, tamborratos, kamanās… Taču Gundegai Linārei gadījies redzēt arī ļoti saprātīgu droškas izmantošanu – par prieku bērniem tā nolikta pagalma vidū kā rotaļu vieta. Tur mazie visu dienu aizrautīgi darbojas, bet vakarā tēvs ratus stumj zem jumta, lai lietus nebojā.

Daudzas saimniecībā nederīgas lietas ir vienkārši jāaizvāc, taču senie darbarīki un sadzīves priekšmeti ir patiesa bagātība. Tos der saglabāt, nolikt kādā pūnītē, klētiņā vai stallī, pakāpeniski veidojot savu senlietu muzejiņu.

Apstādot ar puķēm, daudz ko var sapūdēt, arī zālienā iestatīts sarūsējis arkls pagalmu nerotā. Tādēļ speciāliste iesaka senos dampjus notīrīt no rūsas, savest kārtībā, nokrāsot un nolikt zem jumta.

 

Mūri, akmeņi un ķieģeļi

Daudzās lauku sētās vēl saglabājušies kara laikā sabumbotu vai vienkārši laika zoba sagrauztu ēku pamati, mūra sienu fragmenti. Sakopti tie izskatās gleznaini. Arī pussabrukušas ēkas var racionāli izmantot. Kādā lauku sētā daļai vecās pusnojauktas laukakmeņu kūts saimnieki pārvilka tentu, pārējo atstājot gaišu un brīvu. Iznāca lustūzis – atpūtas un deju vieta. Ja uzliek jumtu un kādā stūrī ierīko pavardu ar skursteni, sanāk vieta omulīgai pasēdēšanai, gaļas cepšanai.

Daļēji saglabājušos laukakmeņu ēkas pamatos var izveidot puķu dārziņu, bet tā, lai akmeņi tikai vietām pavīd starp puķēm, veidojot ainavisku kompozīciju.

Liela vērtība ir ķieģeļi no vecajiem skursteņiem. Citi ķieģeļi jātur zem jumta, bet skursteņu ķieģeļi mitruma nebaidās. Tos var izmantot dārzā, veidojot celiņus vai citus iesegumus. Ķieģeļus var miksēt arī ar flīzēm un plakaniem akmeņiem.

 

Aiz mūža mūžs
defekts-2021

Latvija ir zaļa valsts, vēl šalc mūsu meži un vecajās mājvietās kā sargājot savus zarus pleš vareni ozoli, milzu liepas un citi koki. Taču arī kokam atvēlēts savs laiks… Reizēm to var paildzināt, citreiz – iedot otru mūžu, pārvēršot vajadzīgās lietās vai atrodot kādu neparastu risinājumu.

Tekstilmākslinieces Dzintras Vilks lauku sētā Jaunpiebalgā lielai, vecai vīksnai vētra bija nolauzusi galotni, bet pats koks stiprām saknēm cieši iekrampējies zemē. Tādēļ saimniece to nezāģēja nost, bet izveidoja skatu torni: apkārt stumbram uzbūvēja kāpnes, augšā – platformu. Pie mājas saglabājies vertikāls akcents, bet vecais koks ieguvis papildu vērtību, ļaujot priecāties par Jaunpiebalgas plašumiem.

 

 

 

Tuja_Kirsteins_026Nolūzuša koka stumbru, ko nav iespējams sazāģēt dēļos, var izmantot dārzā. Piemēram, izveidot soliņu – nolikt guļus, apakšā paliekot dažus akmeņus, lai koks nesaskaras ar zemi un nebojājas, un izveidot dažus iedobumus sēdēšanai. Bet Rīgā (Miera ielā 40) pie daudzstāvu mājas vēja nolauztas liepas stumbru noguldīts zālienā un blakus iestādīta vīteņhortenzija. Interesants ainavisks elements pilsētas vidē! Vecos celmus gan nevajadzētu saglabāt, kur nu vēl izdaiļot, stādot tajos puķes – piebilst Gundega Lināre. Ja celmu izrakt pārāk grūti vai sarežģīti, to nozāģē pēc iespējas zemāk.

No lieliem līkiem koku zariem var izveidot dažādas noderīgas un skaistas lietas – drēbju pakaramos, gaismas ķermeņus, arī kāpņu margas (tādas var aplūkot, piemēram, Tērvetes “Sprīdīšos”).

 

 

 

 

 

Slietenis jeb vigvams

Tīrot grāvjus un mežmalas, veidojas milzīgas zaru kaudzes, ko parasti sadedzina. Gundega Lināre stāsta, ka pirms daudziem gadiem, kad abas meitas vēl bija mazas, no šādiem zariem un trīsmetrīgām kārtīm, to galus augšā sasienot kopā, izveidots slietenis. Apkārt aplikuši polietilēna plēvi, lai ūdens netek iekšā, bet virsū – otru zaru kārtu. Iznāca skaists vigvams, kurā ielika leļļu gultiņu un vēl dažas mēbelītes. Meitenes tur rotaļājās vairākas vasaras.

Slietenis patiks arī pieaugušajiem – kā vieta romantiskai vakarēšanai, tējas dzeršanai. Pirms būvēt slieteni, izveido pamatu, grīdas vietā uzber granti vai nobruģē ar akmeņiem, lai nekrājas ūdens. Sendienās latvieši šādā no paresnām kārtīm saslietā namiņā vasarā mazgāja un velēja veļu, ģērēja ādas, gatavoja ēdienu, bet līdumnieki to izmantojuši kā pagaidu mitekli (šāds slietenis aplūkojams arī Brīvdabas muzejā). 
defekts_209

Zarus var izmantot zedeņu žoga gatavošanai (atsevišķi veidoti posmi noder acīm nepievilcīgu vietu piesegšanai).

Dzīvojot pie jūras, var salasīt dažādas interesantas krastā izskalotas lietas – stikla bumbas, dēļu galus un jūras nopulētus kokus, oļus, gliemežvākus, niedres un jūraszāles. Ar māk­slinieka aci vai vienkārši ar labu gaumi apveltīts cilvēks šos atradumus iedzīvinās jaukās kompozīcijās. Taču ne visiem tas dots…

Daudzas bezgaumīgas lietas mūsu dārzos diemžēl ienākušas no avīžu un žurnālu lappusēm. Cilvēks ierauga kādu nobildētu ķiņķēziņu un taisa pakaļ… Skaidrs, ka savās mājās katrs drīkst rīkoties, kā grib. Tomēr saprāts allaž ir labs sabiedrotais.

 

 

Strautiņš ar ūdenskritumu

Pat neliela tērcīte rotā dārzu. Tai padziļina gultni, ieliek kādu akmeni, lai ūdens čalo, pie reizes bagātinoties ar skābekli. Šķērsām strautiņam var izveidot dambi – izveidosies ūdenskritums!

Izkopt tērcīti vērts pat tad, ja ūdens tajā parādās tikai paretam. Piemēram, Ojāra Kiršteina dārzā Tūjā strauts burzguļo tikai pavasara palu laikā un pēc lielāka lietus.

Taču saimnieks šo gravu izkopis, atbrīvojis no liekiem krūmiem, lai iespīdētu vairāk saules, iestādījis piemērotas puķes un izveidojis pasakainu dabas stūrīti. Pēc lietus pāri akmeņiem gāžas īsta kalnu upe, taču arī tad, kad ūdens nav, ir acīm tīkama ainava.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+