Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. novembris, 2012
Drukāt

ASV atsaka Krievijai notiesātā Buta atgriešanos dzimtenē

ASV ir noraidījušas Krievijas lūgumu ļaut, lai Krievijas pilsonis Viktors Buts, kurš ASV ir atzīts par vainīgu nelegālā ieroču tirdzniecībā, ASV piespriesto 25 gadu cietumsodu varētu izciest dzimtenē, 10.novembrī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jautājumos Konstantīns Dolgovs.

Dolgovs intervijā aģentūrai “Interfax” stāstīja, ka Krievijai bažas rada ASV lēmums, tomēr tā neatkāpsies no mēģinājumiem panākt, ka Buts var atgriezties dzimtenē.

Krievijas Ārlietu ministrija neiprot to, ka ASV savu lēmumu saista ar Buta “it kā kriminālo pagātni”, teica Dolgovs, atgādinot, ka Krievija jau iepriekš vairākkārt ir uzsvērusi sprieduma Buta lietā politisko raksturu.

Dolgovs pauda cerību, ka ASV tiesa, izskatot Buta apelāciju, būs objektīva, kā arī solīja, ka Krievija turpinas cīnīties ne vien par notiesātā atgriešanos dzimtenē, bet arī par viņa uzturēšanās apstākļu ASV cietumā uzlabošanos, lai tie atbilstu starptautiskajām saistībām.

Savukārt bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs un valdošās partijas “Vienotā Krievija” deputāts parlamenta apakšpalātā Valsts domē Nikolajs Kovaļevs paziņoja, ka ASV Tieslietu ministrijas lēmums atteikt Buta atgriešanos dzimtenē ir politiski motivēts, kas “bez šaubām ir saskaņots ar ASV vadību”.

“Nekādu reālu piegāžu nebija, un Buts vienkārši tās nevarēja veikt,” skaidroja Kovaļevs, klāstot, ka Buts kļuva par upuri ASV varas iestāžu labā strādājošiem provokatoriem, kas esot nodarbojušies ar narkotiku kontrabandistu atklāšanu, bet nonākuši pie Buta, kas “nepietiekami asi atteica”, kad provokatori interesējas par ieroču piegādēm.

ASV likumdošana paredz, ka jautājumu par Buta iespējamo soda izciešanu dzimtenē varēs izskatīt pēc diviem gadiem.

Jau ziņots, ka ASV federālā tiesa Ņujorkā 5.aprīlī piesprieda 25 gadu cietumsodu Butam, kuru iepriekš atzina par vainīgu apsūdzībās saistībā ar ieroču nelegālu tirdzniecību.

Prokuratūra bija pieprasījusi piespriest Butam mūža ieslodzījumu, taču tiesnese Šira Šeindlina sacīja, ka “divdesmit pieci gadi ir pietiekami”, ņemot vērā, ka apsūdzības ir balstītas uz to, ka Buts risinājis sarunas par ieroču pārdošanu nevis ar reāliem teroristiskas organizācijas pārstāvjiem, bet ar ASV specdienestu aģentiem.

Tiesnese arī piesprieda Butam 15 miljonu dolāru (astoņu miljonu latu) naudassodu – tā ir summa, par kādu Buts piedāvāja pārdot ieročus ASV slepenajiem aģentiem.

45 gadus veco Butu tiesa ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās, ka viņš plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus. Minimālais sods par šīm apsūdzībām ir 25 gadi cietumā, bet maksimālais – mūža ieslodzījums.

Buts tika tiesāts saistībā ar ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam “Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki” (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.

ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau kopš 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.

Izskanējušas versijas, ka viņš piegādājis ieročus karadarbībai Afganistānā, Angolā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libērijā,Ruandā, Sjerraleonē un Sudānā, turklāt dažkārt abām karojošajām pusēm. Buts visas apsūdzības noliedz un uzstājīgi paliek pie versijas, ka nodarbojies tikai ar aviokravu transportu.

Buta advokāti bija pieprasījuši viņu attaisnot.

Saskaņā ar ASV publiskoto informāciju Buts ASV izlūkdienestu aģentiem, kuri izlikušies par FARC dalībniekiem, solījis piegādāt 700 līdz 800 “zeme-gaiss” tipa raķetes, 5000 Kalašņikova automātu, vairākus miljonus munīcijas aptveru, sprāgstvielas, kājnieku mīnas un bezpilotu lidaparātus.

Buts tika aizturēts kādā Bangkokas viesnīcā ASV un Taizemes drošībnieku kopīgā operācijā 2008.gada martā pēc ierašanās no Maskavas. 2010.gada novembrī Taizeme izdeva Butu ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis ASV Butam izvirzītās kriminālapsūdzības un Taizemes lēmumu viņu izdot Savienotajām Valstīm par “netaisnības piemēru” un politiski motivētu rīcību.

Aptuveni fakti par Buta darbību bijuši 2005.gadā uzņemtās filmas ar Nikolasa Keidža piedalīšanos “Kara kungs” (“Lord of Wars”) pamatā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+