Pasaulē

ASV aug rasu spriedze; afroamerikāņi sūdzas par policijas vardarbību 2


Protestētāji bloķē satiksmi Milvoku centrā, prasot taisnīgu izmeklēšanu par 23 gadus veca afroamerikāņa nogalināšanu nedēļas nogalē.
Protestētāji bloķē satiksmi Milvoku centrā, prasot taisnīgu izmeklēšanu par 23 gadus veca afroamerikāņa nogalināšanu nedēļas nogalē.
Foto – AP/LETA

ASV kārtējo reizi saasinājusies rasu problēma. Pēdējās nedēļās notikuši vairāki incidenti, kuros afroamerikāņi nošāvuši baltos policistus. Dalasā, Teksasas štatā, piecus policistus nogalināja un vēl septiņus ievainoja tumšādainais armijas rezervists Maiks Džonsons, bet 17. jūlijā cits afroamerikānis – jūras kājnieku korpusa veterāns Gevins Longs – nošāva trīs un ievainoja vēl trīs likumsargus Batonrūžā, Luiziānas štatā. Savukārt afroamerikāņi jau ilgu laiku par lielu problēmu uzskata policijas vardarbību, tostarp melnādaino nošaušanu aizturēšanas laikā.

Pēdējais konflikts – Milvokos

Aizvadītās nedēļas nogalē kārtējais incidents noticis Viskonsinas štata Milvoku pilsētā, kur melnādaina aizdomās turētā nošaušana policijas pakaļdzīšanās laikā izraisījusi protestus un nekārtības. 23 gadus vecais Silvils Smits esot bijis bruņots un nav paklausījis policista (afroamerikāņa) pavēlei nomest ieroci. Reaģējot uz notikušo, Milvokos sākās protesti, kas pārauga vardarbībā. Tika aizdedzinātas vairākas automašīnas un ēkas, tostarp benzīntanks. Policija aizturējusi 17 personas, četri likumsargi tikuši ievainoti. Mediji vēsta, ka kāds policists ticis ievainots, kad ar akmeni izsists viņa auto vējstikls, bet vēl kāds cilvēks esot sašauts. Milvoku policijas priekšnieks Edvards Flinns skaidroja, ka Smits jau iepriekš ticis aizturēts par dažādiem likumpārkāpumiem. Šoreiz policija apturēja viņa automašīnu par satiksmes noteikumu pārkāpumu. Viņa māsa Kimberlija, kura piedalījās protesta demonstrācijā, apgalvoja, ka viņas brālis nogalināts ar šāvienu mugurā, ziņo aģentūra AP. Milvoku policijas darbība tikusi analizēta pēc incidenta 2014. gadā, kad pilsētas parkā baltais policists nošāva afroamerikāni Dontru Hemiltonu, kurš nebija apbruņots un cieta no garīgas kaites. Lai uzturētu pilsētā kārtību, Viskonsinas gubernators Skots Volkers lūdzis Nacionālo gvardi palīdzēt policijai, ja situācija pasliktinātos. Policijas vardarbība pret melnādainajiem aizdomās turētajiem pēdējos divos gados izraisījusi protestus un nekārtības daudzviet ASV, pamudinot valsts mērogā sākt diskusijas par policijas darbību.

Kandidāti vaino viens otru

Balto policistu nogalināšana un rasu attiecību pasliktināšanās šovasar sakrita ar abu lielāko ASV partiju – demokrātu un republikāņu – konventiem, kuros oficiāli tika apstiprināti partiju kandidāti prezidenta vēlēšanām. Republikāņu kandidāts Donalds Tramps izteicies, ka rasu jomā tik sašķeltu Ameriku viņš neatceras pieredzējis, par drūmo situāciju vainojot ASV prezidentu Baraku Obamu. Runājot pirms republikāņu nacionālā konventa atklāšanas Klīvlendā, Tramps nosauca Obamu par “lielo šķēlēju” un solīja atgriezt valstī “likumu un kārtību”, vēsta laikraksts “The New York Post”.

Savukārt demokrātu kandidāte Hilarija Klintone neilgi pirms tam bija kritizējusi Trampu par “neglītu un bīstamu” vēstījumu rasu lietās, kas rada draudus ASV demokrātijai. Bijusī ASV pirmā lēdija paziņoja, ka ASV pilsoņu kara laika prezidenta Ābrama Linkolna partija (republikāņi) pārtop par Trampa partiju, ziņo laikraksts “USA Today”. Skatoties nākotnē, amerikāņi uzskata, ka Klintone labāk risinātu rasu problēmas. Laikraksta “The Wall Street Journal” un telekanāla NBC aptaujā 41% aptaujāto norādīja, ka Klintone ir labāk piemērota rasu problēmu risināšanai. 19% uzskatīja, ka labāks šo problēmu risināšanā būtu Tramps, bet 33% nedeva priekšroku nevienam kandidātam.

Rasu klimats ir pasliktinājies

Baraka Obamas ievēlēšana par ASV prezidentu 2008. gadā bija unikāls brīdis ilgajā un sarežģītajā rasu attiecību vēsturē Amerikā. Bija kritusi liela simboliska barjera, valsts galvas amatā ievēlot afroamerikāni. Valdīja optimisms par pagātnes atstāšanu aiz muguras, norāda laikraksta “Chicago Tribune” apskatnieks Stīvs Čepmens.

Lai arī vairākums balto nebalsoja par Obamu, tomēr viņa amatā stāšanās brīdī 2009. gada 20. janvārī 55% balto un 75% melnādaino domāja, ka viņa prezidentūra ļaus uzlabot rasu attiecības. Kad Obamas pirmā amata termiņa laikā noziedzības līmenis pilsētās samazinājās, daži eksperti to skaidroja ar vēlēšanu psiholoģisko efektu. Tomēr rasu klimats, kas 2008. gadā likās tik daudzsološs, ir pasliktinājies, norāda Čepmens. Afroamerikāņa atrašanās Baltajā namā ir padarījusi rasu jautājumu par neizbēgamu diskusiju avotu, uzsver “Chicago Tribune” apskatnieks. Obamas pozīcija ir apdraudējusi tos baltos, kuri pret melnādainajiem attiecas negatīvi. Kad melnādains prezidents nosoda rasu netaisnību, tas tiek uztverts asāk nekā tad, ja to pašu teiktu baltais prezidents, pauž Čepmens. Uz problēmu norāda arī sabiedriskās domas aptaujas. 69% amerikāņu uzskata, ka rasu attiecības ir sliktā stāvoklī, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem kopš 1992. gadā Losandželosā notikušajiem rasu nemieriem, raksta avīze “The New York Times”. Pēc jūlijā Dalasā notikušās piecu policistu nogalināšanas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 60% amerikāņu uzskata, ka rasu attiecības kļūst sliktākas, lai arī pirms gada tā domāja 38% aptaujāto. Rasu attiecības ir kļuvušas tik trauslas, ka vairāk nekā puse ASV melnādaino aptaujā norādījuši, ka viņi nav pārsteigti par uzbrukumu Dalasas policistiem. Tādu atbildi sniedza arī gandrīz puse balto amerikāņu.

Lai arī Obama, godinot nogalinātos policistus, uzsvēra, ka valsts “nav tik sašķelta, kā izskatās”, aptaujā noskaidrots, ka baltajiem un melnādainajiem amerikāņiem ir pilnīgi atšķirīgi uzskati par rasi un īpaši par policijas izturēšanos pret afroamerikāņiem. Balto un melnādaino atbildes ievērojami atšķīrās, atbildot uz jautājumiem par policijas gatavību aizturēšanas laikā lietot nāvējošu spēku, policijas darba novērtējumā un drošības sajūtā, policijai esot tuvumā. 40% melnādaino pauda, ka, esot policijas tuvumā, viņu drošības sajūta patiesībā mazinās, vēsta “The New York Times”. Savukārt baltie un latīņamerikāņi lielā vairākumā jūtas drošāk policijas klātbūtnē. 70% melnādaino amerikāņu pozitīvi uztver afroamerikāņu aktīvistu kustību “Black Lives Matter” (“Melnādaino dzīvības ir svarīgas”), bet balto vidū tāds viedoklis ir tikai 37%, norāda laikraksts.

LA.lv