Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2016
Drukāt

Atdzimis krāšņais Zemgales votu tautastērps

Foto: Wikipedia.orgFoto: Wikipedia.org

Votu lelle Somijas kultūru muzeja ekspozīcijā Helsinkos.

24. janvārī plkst. 13 Bārbeles bibliotēkā un 27. janvārī plkst. 18 viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču zālē prezentēs pēc vēsturiskiem aprakstiem restaurēto krieviņu jeb votu tautastērpu, LA.lv uzzināja Latvijas Folkloras biedrībā (LFB).

Biedrība “Zemgales Mantojums” Vecumnieku novada Bārbelē aizvadītajā gadā īstenojusi unikālu projektu – no latviešu kultūras mantojuma dzīlēm izcēlusi nepelnīti aizmirsto no 15. gadsimta Zemgalē dzīvojošo krieviņu tautastērpu.

“Jāteic, ar nodomu vai kādu ziņu, par laimi, tautastērps ir izdzīvojis – varbūt pateicoties sarežģītajam rakstam, kurā viens no elementiem ir sargājošais ugunskrusts. Pa daļām salikts kopā kā krāsaina puzle, nu tas atmirdz senatnīgā krāšņumā, vēstījot par krieviņu kultūras ieaugšanu zemgaļu vidē,” stāsta LFB pārstāve Irita Vimba.

Viņa uzsver: latviskās kultūras cauraustais tautastērpa kolorīts, dominējot sarkanam, zilam, zaļam un dzeltenam, kas simbolizē gadalaikus un atbilst četrām dabas stihijām – Ugunij, Ūdenim, Zemei un Gaisam, ir pati pilnība. “Bez tam krieviņu dzīvesveids un paražas ietekmējušas arī vietējo etnogrāfisko kultūru, piemēram, Zemgales tautastērpa ornamentos parādās izteikti ziedu motīvi un spilgtas krāsas,” piebilst LFB pārstāve.

Savukārt projekta vadītāja Dace Žuromska atklāj: “Ar folkloras kopas dalībniecēm apzinājām pieejamo informāciju un pētījām Valsts Nacionālā Vēstures muzeja fondos glabātās tērpa sastāvdaļas. Sapratām, ka lielāko darba daļu spējam paveikt pašas, liekot lietā savas adīšanas, aušanas, šūšanas un izšūšanas prasmes. Kopā ar Bārbeles pagasta bibliotekāri aicinām interesentus skatīt mūsu veikumu. Būs sarūpētie materiāli par ”krieviņiem”, stāsti par iegūto pieredzi darba procesā, kā arī paša rekonstruētā tērpa demonstrēšana.”

Pēc vēsturiskās informācijas krieviņi jeb voti 1445. gadā pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņi tika atvesti un nometināti Bauskas apkārtnē. Šis reti apdzīvotais apvidus bija izpostīts karos, un to bija skārusi mēra epidēmija. Kad Livonijas ordeņa mestrs 15.gadsimtā nolēma būvēt Bauskas pili, šie cilvēki tika nodarbināti Bauskas pils celtniecības darbos. Daļai atnācēju visai ilgi – līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei – izdevās saglabāt savas identitātes pazīmes – kultūru un valodu. Votu valoda pieder somugru valodu saimei, kurai tuvākās radniecīgās valodas ir igauņu un lībiešu.

“Latviešu tautas pastāvēšana un uzplaukums iespējams vien kultūrvēsturiskā kontekstā. Votu tautastērpa rekonstrukcijā atbalsojas arī Latvijas simtgades aicinājums “Uzvelc savu tautastērpu!”,” – piebilst Vimba.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+