Atkal neskata profesionālās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju 0
Šodien Ministru kabineta komitejā jau otro reizi atlikta profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijas izskatīšana.
Koncepcijas izskatīšana atlikta, jo Kultūras ministrijai (KM) jāveic diskusijas ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) un jāsaņem tās atkārtots saskaņojums.
LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis pastāstīja, ka asociācijai diskusijas vajadzīgas, jo tā nevēlas apstiprināt projektus tikai tāpēc, ka ministrijām tie šķiet vajadzīgi. “Mēs nevaram iet uz formalitāti un kļūt par statistiem,” uzsvēra Kučinskis. Viņš gan norādīja, ka koncepcijā ir ņemti vērā LLPA ieteikumi, tādējādi veicinot līdzsvarotību reģionos.
LLPA iepriekš bija norādījusi, ka koncepcijā nav sniegts valsts kopējs un vienots skatījums uz kultūrizglītību. Pēc Valmieras pašvaldības un Daugavpils domes iniciatīvas koncepcijas kontekstā tika iekļautas divas skolas – Daugavpils dizaina un mākslas vidusskola “Saules skola” un Valmieras Mākslas vidusskola –, kuras nav KM padotībā.
Valdībā iesniegtajā atzinumā asociācija iepriekš bija uzsvērusi, ka koncepcija paredz attīstību tikai KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām. Kultūrizglītības vidusskolām, kas nav KM padotībā, tādējādi tiek liegta iespēja attīstīties, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.
Daugavpils dome līdz 2016.gadam vēlas pilsētā veidot Mūzikas, dizaina un skatuves mākslas kompetences centru, paredzot nepieciešamo finansējumu kritiskā stāvoklī esošās ēkas renovācijai un infrastruktūras uzlabošanai, kas ir 1,52 miljoni eiro. Centrā tiktu veidota arī jauna profesionālās vidējās izglītības programma “Džeza un populāra mūzika, deja, teātra māksla” ar kvalifikāciju “Muzikālā teātra aktieris”. Tās izveidei nepieciešami 50 tūkstoši eiro. Kompetences centrs tiktu veidots sadarbībā ar pašvaldības izglītības iestādi – Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”.
Valmieras pašvaldība vēlas virzīt Valmieras Mākslas vidusskolu kā kompetences centru radošās un laikmetīgās mākslas jomā un ir gatava nodrošināt tās atbilstību profesionālās izglītības kompetences centra statusam 2015.-2016.gadā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne paskaidroja, ka skolas tikai pašas, saskaņojot ar savu dibinātāju, kas šīm abām skolām ir attiecīgās pašvaldības, var kļūt par profesionālās izglītības kompetences centriem. Statusa iegūšanas kritēriju izpilde un tehnisko projektu finansējuma piesaiste esot pašu izglītības iestāžu ziņā.
Jau ziņots, ka KM izstrādātā koncepcija paredz, ka Rīgā būs divi profesionālās izglītības kompetences centri. Viens varētu būt pašreizējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kuru plānots līdz 2015.gada 1.septembrim izveidot par Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru. 2016.gadā Rīgā kā starpnozaru izglītības iestādi paredzēts izveidot Nacionālo mākslas vidusskolu, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola.
Pārējie četri kompetences centri atradīsies reģionos. Līdz šī gada septembrim profesionālās izglītības kompetences centra statusā varētu būt arī Ventspils Mūzikas vidusskola. Līdz 2016.gada septembrim plānots reorganizēt Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un izveidot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Paredzēts pārveidot Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu par Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Līdz 2018.gadam profesionālās izglītības kompetences centra statusā varētu būt arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola.
Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un ES fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos.
Plānots piesaistīt finansējumu 20 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 17 miljonu eiro apmērā un nacionālo publisko finansējumu trīs miljonu eiro apmērā.
2018. gadā, izvērtējot pirmo profesionālās izglītības kompetences centru izveidošanas un īstenošanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj kompetences centru izveides trešās kārtas sākšanu, kurā izskatītu iespēju par profesionālās izglītības kompetences centriem kļūt arī citām mākslas un mūzikas vidusskolām.
Koncepcijas izskatīšana atlikta uz 2. februāri.
