Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

Atklāj Latvijas kino

Foto - LETAFoto - LETA

No Latvijas puses sadarbības līgumu parakstīja KNC vadītāja Dita Rietuma.

Jaunais kultūras kanāls “Kultūra 360 TV” būs vieta, kur sastapsies Latvijas un Eiropas kino, vieta, kur tiksies kino un “Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas norises, kas dokumentētas aizejošā gada garumā. Vairāk par jaunā kanāla saturu aicināju pastāstīt Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu, kuru arī var uzskatīt par  jaunā kanāla krustmāti.

– Kā jūs mudinātu skatītājus pievērsties jaunajam kultūras kanālam “Kultūra 360 TV”?

– Vajag izmantot to unikālo iespēju, ka pirmo reizi Latvijas televīziju vēsturē ir radīts kultūras kanāls. Tā ir iespēja ikvienam baudīt bagātīgu kultūras saturu mēneša garumā. Kanāls piedāvās skatītājiem arī Latvijas filmas, kas tik blīvā koncentrācijā līdz šim Latvijā nekad nav izrādītas. Tas arī bija galvenais dzinulis, kas lika man maija sākumā (tikko sāku vadīt Nacionālo kino centru) vērsties pie “Latttelecom”, rosinot padomāt par šāda kanāla izveidi.

Šis ir ārkārtīgi svarīgs gads Latvijas kino dzīvē, tāpēc ka decembrī Rīgā notiek Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir iemesls un motivācija, lai runātu arī par Latvijas filmām Eiropas kino kontekstā. Jāatzīst, ka Latvijas galvenā kino problēma līdz šim bijusi filmu mazpieejamība – kad filma ir, bet nav ceļa pie skatītāja. “Kultūra 360TV” ir veids, kā veicināt skatītāja un latviešu kino veidotāja satikšanos vēl vienā jaunā izplatīšanas kanālā.

– Kādas filmas sagaida jaunā kanāla skatītāju?

– Pamatā tas būs pašmāju kino, kas veidots pēdējos piecos, septiņos gados un senākas, bet runa ir par pēdējo 20 gadu Latvijas filmām, kas plašai sabiedrībai ir daudz mazāk pazīstamas. Tā ir mūsu nesenā vēsture, kurā ir vērts ieskatīties. Programmā būs ļoti interesantas dokumentālas filmas. Piemēram, Pētera Krilova izcilais dokumentālais darbs ar spēlfilmas elementiem “Klucis. Nepareizais latvietis” par mākslinieku Gustavu Kluci. Jāmin arī Ivara Zviedra “Dokumentālists”, Olafa Okonova “Teritorija Vija Celmiņš” par Ņujorkā dzimušo talantīgo latviešu mākslinieci, Viestura Kairiša “Pelikāns tuksnesī” un Roberta Rubīna “Kā tev klājas, Rūdolf Ming?”. Skatītāju uzmanībai tiks piedāvātas arī īsfilmas, kuras citādi ir ārkārtīgi grūti izrādīt, jo kinoteātri tās parasti nerāda. Protams, būs arī spēlfilmas, piemēram, Gata Šmita “Seržanta Lapiņa atgriešanās”. Televīzijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas un Lietuvas kopdarbs “Spēlmanis” (režisors Igns Jonīns), kas ir ļoti provokatīva, dinamiska filma ar trillera elementiem, Lietuva to virzījusi “Oskara” balvai. Programmā būs arī komēdijas, kas latviešu kino pēdējos 20 gados ir ārkārtīgs retums, proti, kanālā “Kultūra 360TV” būs skatāmas trīs asprātīgas īsfilmas par Gūtenmorgenu, kas tapušas pēc rakstnieka Māra Bērziņa darbiem.

– Jūs jau minējāt, ka šis gads ir īpašs ar Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanu. Vai tas nozīmē, ka skatītāji redzēs arī Eiropas kino un arī pašu balvas pasniegšanas ceremoniju?

– Programmā ir iekļautas desmit kvalitatīvas Eiropas filmas, ko pēdējos gados ir godalgojušas Eiropas vai Amerikas kinoakadēmijas. Tie ir lieli vārdi, lieli režisori. Būs iespēja noskatīties gan britu drāmu “Karaļa runa” ar Kolinu Fērtu, gan Romāna Polaņska “Rēgu rakstnieks”, kas pirms vairākiem gadiem tika atzīta par Eiropas labāko filmu. Minēšu arī Fransuā Ozona smalko psiholoģisko drāmu “Mājā”, bet kostīmfilmu, vēsturisko un literatūras ekranizāciju cienītājiem Kerija Fukunagas “Džeina Eira”. Tātad skatītājiem tiks piedāvāta arī diezgan plaša žanriskā skala.

Runājot par Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanu, pati galvenā diena ir 13. decembris, kad kanālā tiks piedāvātas aktuālās ziņas par un ap šo notikumu. Būs arī ceremonijas tiešraide. Bet līdz tam programmā paredzētas arī dažādu lekciju tiešraides, kas ļaus skatītājam sastapties ar patiesi lieliem pasaules vārdiem. Piebildīšu, ka pirms daudzām pašmāju filmām būs īsi priekšvārdi, kur skatītāju uzrunās paši filmu autori. Bet par Eiropas filmām būs īsi kino teorētiķu komentāri. Programmā būs arī inteliģentas sarunas ar kino veidotājiem par kino aktualitātēm.

– Televīzijā, šķiet, tomēr pieprasītākā ir izklaides valoda, neatkarīgi no tā, vai runa būtu par politiku, ekonomiku, par veselību vai attiecībām. Kādā valodā kultūras kanāls centīsies uzrunāt skatītāju?

– Cilvēks jau nemaz nevar gribēt to, ko viņš nekad nav redzējis. Piemēram, viņš nevar pieprasīt latviešu dokumentālo filmu, ja viņš vispār ir maz ko redzējis no latviešu kino. Mediji uzliek ļoti dzelžainus žņaugus tam, ko viņi uzskata, kas ir jāpiedāvā skatītājam. Un ar katru gadu tā latiņa šļūk aizvien zemāk, jo atmirst vai mērķtiecīgi tiek atmirdināta spēja uztvert citādu valodu, citādu vēstījumu. Un tā, starp citu, ir tēma, par ko tagad ļoti skaļi sāk runāt arī Eiropas birokrāti visaugstākajā līmenī – par Eiropas audiovizuālo politiku, kas ļautu veidot Eiropas kino valodu saprotošu auditoriju. Jo kur mēs esam nonākuši!? Ir lielas investīcijas Eiropas filmu ražošanā, bet auditorija rūk. Un tas notiek viena vienīga iemesla dēļ, ka arī bērni netiek audzināti tā, lai viņi spētu uztvert Eiropas kino valodu, lai spētu nolasīt sarežģītākus vēstījumus nekā visprimitīvākā pēc vienas shēmas veidotā Holivudas izklaide. Tāpēc tagad tiek runāts par to, ka svarīga ir ne tikai Eiropas filmu radīšana, bet uzmanība jāpievērš arī tam, kā novadīt šīs filmas līdz skatītājam. Un tas prasa ļoti mērķtiecīgu rīcību. “Kultūra 360TV” ir viens no šādiem jauniem kanāliem, kurā skatītājs ieraudzīs Eiropas filmu. Tāpēc šāda kanāla izveide ir ārkārtīgi vērtīgs un ļoti progresīvs solis.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+