Atklās Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītu piemiņas plāksni 0
Sestdien, 1. augustā, atzīmējot latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadi, Rīgā, pie ēkas Tērbatas ielā 1/3, atklās Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītu piemiņas plāksni, vēsta Aizsardzības ministrija.
Latvijas Kara muzeja rīkotajā piemiņas plāksnes atklāšanā, kas sāksies plkst.12, piedalīsies valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.
Pasākumu atklās aktieris Gundars Grasbergs, nolasot 1915. gada 10. augustā laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēto rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu “Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos.
Pēc uzrunas Kara muzeja direktore un Valsts prezidents atklās Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīto piemiņas plāksni, kuras dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Piemiņas pasākums turpināsies ar svinīgu gājienu uz Vērmanes dārza estrādi, kur notiks koncertuzvedums “Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”. Tajā atainos brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms 100 gadiem. Koncertuzvedumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.
1915. gada jūnija sākumā Rīgā norisinājās latviešu sabiedrisko darbinieku un virsnieku sapulce, kurā tika skatīts jautājums par latviešu nacionālo vienību izveidi Krievijas impērijas armijas sastāvā. Sapulcē, kuru sasauca pēc Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iniciatīvas Tērbatas ielā 1/3, pieņēma lēmumu atbalstīt ieceri par latviešu militāro vienību dibināšanu.
10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu.
1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi.
10. augustā laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu “Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu bataljonos.
Aicinājums brīvprātīgi stāties latviešu strēlnieku bataljonos guva necerētu latviešu vīru un jaunekļu atbalstu. Jau divās pirmajās dienās pieteicās 472 brīvprātīgie, kurus 14. augustā svinīgi pavadīja uz apmācību uzsākšanas vietu Mīlgrāvī. Augustā un septembrī Organizācijas komiteja atvēra brīvprātīgo pieņemšanas punktus arī ārpus Rīgas – Vidzemē, Igaunijā un Krievijā. Kopumā latviešu strēlnieku bataljonos 1915. un 1916. gadā pieteicās aptuveni 8 000 brīvprātīgie. Organizācijas komiteja kārtoja arī latviešu kareivju un virsnieku pārcelšanu no citām krievu karaspēka daļām uz latviešu bataljoniem.
1915. gada augustā saformēja pirmos trīs – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas un 3. Kurzemes – bataljonus. Septembrī sāka formēt 4. Vidzemes, bet novembrī – 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonus.
