Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūnijs, 2012
Drukāt

Attālinātais darbs – jaunas darba vietas Igaunijas laukos


darbs_afp_13

Visticamāk, būsiet dzirdējuši, ka Igaunijā bezmaksas bezvadu internets ir pieejams teju vai katrā publiskā vietā un balsot iespējams elektroniski. Mūsu kaimiņi arī publiskā transporta kartītes un medikamentu receptes vietā izmanto identifikācijas karti.

 

Pat iepērkoties veikalā, čeka informāciju iespējams ierakstīt identifikācijas kartē, tādējādi taupot papīru un atbrīvojoties no nepieciešamības uzglabāt maksājumu dokumentus.

 

Ģimenes dzīves un vides sardzē

Bet vai zinājāt, ka igauņi interneta tehnoloģijas izmanto arī, lai veidotu darba vietas laukos? Attālinātais darbs (teledarbs, e-darbs), ko Igaunijā dēvē par “gudro strādāšanu” (smart work), darbiniekiem ļauj strādāt no mājām vai citām telpām, kas aprīkota ar datoru un internetu. Tas samazina ceļa izdevumus un radīto piesārņojumu, un, pateicoties elastīgam darba grafikam, sekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru. Attālinātais darbs arī ļauj apvienot dzīvi laukos ar augsti kvalificētu darbu un atbilstošu atalgojumu.

Dati liecina, ka Eiropas Savienībā 7% nodarbināto vismaz ceturto daļu darba laika strādā attālināti, visvairāk – Čehijā (15%), Dānijā (14%), Beļģijā (13%), Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā (visās 12%). Attālināto darbu lielākoties veic vidējas un augstas kvalifikācijas darbinieki.

 

Paredzams, ka attālinātais darbs kļūs par arvien biežāk izmantotu alternatīvu, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, pāreju uz intelektuālu darbu pretstatā vienkāršām profesijām un izmaiņas darba kultūrā un organizācijā – lielāku uzticēšanos darbiniekiem un ārpakalpojumu īpatsvara pieaugumu.

 

Arī transporta izmaksu pieaugums un nepieciešamība mazināt vides piesārņojumu runā par labu attālinātā darba attīstībai.

Igaunijas pieredze liecina, ka daudzsološs risinājums attālinātā darba veicināšanai ir attālinātā darba centru veidošana. Centros pieejamas aprīkotas darba vietas, apmācības, tiek sniegtas konsultācijas. Daudzviet tiek piemeklētas arī darba iespējas. Centru uzturēšanu lielākoties atbalsta pašvaldības, sākotnējās investīcijas piesaistot projektu veidā. Piemēram, 2007. gadā ar Eiropas Savienības atbalstu Igaunijas dienvidos – Valgā, Pelvā un Veru – tika izveidoti trīs attālinātā darba centri, radot 40 jaunas darba vietas, kas līdz ar apmācībām tika piedāvātas vietējiem bezdarbniekiem. Laukos izveidotajos centros galvenokārt strādā sievietes, jo vīrieši aizbraukuši peļņā uz Somiju. Šādi centri kalpo arī kā socializēšanās un tīklošanās vieta, kur tiek nodota pieredze un rodas jaunas, inovatīvas idejas teritorijas attīstībai.

 

Prot izmantot iespējas

Es pati viesojos attālinātā darba centros Igaunijas mazpilsētās Paidē un Pelvā. Paidē attālinātā darba centrā ir nodarbināti 15 cilvēki, Pelvā – 7 cilvēki. Abi centri plāno tuvākajā laikā paplašināties, kā arī piedāvāt aprīkotas darba vietas pašnodarbinātajiem un uzņēmējiem. Paides attālinātā darba centrā darbojas arī grāmatvežu klubs, kas uzņēmumiem piedāvā grāmatvedības ārpakalpojumus.

Paides un Pelvas attālinātā darba centri piedāvā pakalpojumus uzņēmumiem tādās jomās kā telemārketings, informatīvie tālruņi un aptauju veikšana pa telefonu ne tikai igauņu, bet arī krievu, somu 
u. c. valodās. Algu līmenis šo centru darbiniekiem ir tāds pats kā līdzīgu uzņēmumu darbiniekiem Tallinā, taču ietaupījumu rada lētākas telpu izmaksas, kā arī īslaicīga darba samaksas subsidēšana, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Uzņēmumi arī novērtē to, ka centri uzņemas atbildību par darba organizēšanu un darbinieku piesaistīšanu.

 

Pelvas attālinātā darba centra darbinieces Keili, Maija un Kaili, kas nodarbojas ar pārdošanu pa telefonu, stāsta, ka darba grafiks ir elastīgs, jo noteiktas minimālās darba stundas dienā un darbs ir balstīts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu – jānoslēdz vismaz četri līgumi dienā.

 

Meitenes labprāt strādā attālinātā darba centrā, nevis mājās, jo šeit valda darba atmosfēra un vieglāk koncentrēties darbam, kā arī iespējams apmainīties ar pieredzi kolēģu starpā.

Attālinātā darba centri Igaunijā veiksmīgi darbojas ne tikai attālajos lauku reģionos, bet arī Tallinas tuvumā. Laulasmā ciemā, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Tallinas un kurā dzīvo 775 iedzīvotāji, ar strādāšanu šādā centrā iespējams aizstāt regulāru braukšanu uz galvaspilsētu. Tā kā Laulasmā dzīvo daudz jauno ģimeņu un iedzīvotāju skaits arvien palielinās, attālinātā darba centrs piedāvā arī bērnu pieskatīšanas pakalpojumus.

Attālinātā darba centri sekmīgi darbojas ne tikai Igaunijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, resursu centri Francijā, darba centri Lielbritānijā un “tele-mājas” Ungārijā. Bez telpām un tehnoloģijām attālinātā darba veikšanai tie piedāvā saviem klientiem saņemt arī dažādus papildu pakalpojumus, sākot no konsultācijām uzņēmējdarbības uzsākšanai līdz pat bērnu pieskatīšanai.

Dinamiskā un radošā vide attālinātā darba centros paver iespējas veidot jaunus kontaktus un sadarbību darbiniekiem un uzņēmējiem, kas līdz šim braukājuši uz darbu lielpilsētās vai arī strādājuši mājas apstākļos. Attālinātā darba centru izveide šķiet daudzsološs risinājums arī Latvijas lauku attīstībai.

Raksta autorei bija iespēja iepazīties ar attālināto centru darbību Igaunijā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Micropol – attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem” ietvaros.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+