Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Atvadvārdi Jaunībai

blaumanis_52

… Pēdējo reizi Tevi satiku ceļā uz redakciju. Nāci lēnā gaitā, kas bija tik nepierasta… Bet acis tās pašas. Visi mēs, kas reiz, pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, strādājām “Padomju Jaunatnes” redakcijā, joprojām jūtamies kā vienas saimes ļaudis. Cits citam esam palikuši jaunībā. Tajos skaistajos, aumaļainajos laikos, kad spējām visu, kad nekas nebija par grūtu…


 

Kad sāku strādāt “Padomju Jaunatnē”, Juris pārzināja tiesu un juridiskās lietas, bieži pārbaudīja vēstuļu kritiskos faktus, tātad nopietns lauciņš. Tajā pašā laikā viņš bija no tiem kolēģiem, ar kuru viegli runāt par visu, vienalga, par darbu vai sadzīvi. Arī tolaik Juris nešķita gandrīz desmit gadus vecāks, viņš visam ķērās klāt aizrautīgi, strauji, to enerģiju varēja apskaust!

Vēlāk no jauna satikāmies žurnāla “Lauku Dzīve” redakcijā. Juri galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš uzaicināja par atbildīgo sekretāru, jo viņš taču bija pējējietis, kuru labās un sliktās īpašības šefam pazīstamas līdz pēdējai vīlītei. Kad 1988. gadā tika nodibināta “Lauku Avīze”, Juris kļuva par vienu no četriem jaunā izdevuma nodaļu vadītājiem. Vēlāk – atkal vienā redakcijā, pielikumā “Praktiskais Latvietis”.

Juris ir Rūdolfa Blaumaņa dzimtas, rakstnieka brāļa Arvīda ģimenes atzars. Varbūt jauneklīgais gars, dzirksteļojošais raksturs ir mantots. Atmodas gados izdevās aizbraukt uz Somiju, kur Takaharju slavenais radinieks pavadījis mūža pēdējās dienas. Reti esmu redzējusi Juri tik saviļņotu! Kremta, ka tad, kad bijām jauni, aiz priekškara netikām laisti. Varbūt tāpēc, kad dēls un meita bija pieauguši, Juris labprāt stāstīja, kā viņiem ārzemēs darbā un mācībās klājas.

… Žurnālists atstāj rakstīto vārdu. Par mums jaunākie kādreiz pētīs, cik nopietni esi rakstījis par smagiem noziegumiem, kā aizstāvējis pazemotos. Tikai viņi nezinās, cik dedzīgas acis un tīra sirds Tev bijusi. Mēs, laikabiedri, esam pazaudējuši Tev piederošo jaunības staru. Lai Tev gaišs Mūžības ceļš!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+