Gvido Kajona un publicitātes foto.

Atvērs Hardijam Lediņam un Jurim Boiko veltītu grāmatu 0

Noslēdzoties darbam pie mākslinieku Hardija Lediņa (1955 – 2004) un Jura Boiko (1954 – 2002) arhīvu izpētes, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) izdevis vērienīgu, bilingvālu izdevumu “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca. Juris Boiko un Hardijs Lediņš”, veltītu abu mākslinieku sadarbībai un NSRD (“Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīca”) 20. gadsimta 80. gados, LA.lv uzzināja LLMC.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Apjomīgo izdevumu veido četras daļas: hronoloģija, arhīvu materiāli, laikabiedru esejas par NSRD un abu autoru teorētiskie raksti. Hronoloģija veidota kā pārskats par NSRD mūzikas albumiem, akcijām, performancēm, izstādēm un koncertiem, tā aptver arī Lediņa un Boiko radošo darbību laika posmā no 70. gadiem līdz abu dzīves beigām, pastāstīja LLMC sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Boluža.

Abu autoru arhīvu materiāli, kas ietver fotogrāfijas, pierakstus un citus dokumentus, apkopoti akciju burtnīcās, sniedzot ieskatu tādos projektos kā “Gājieni uz Bolderāju”, “Doktora Enesera binokulāro deju kursi” un “Aptuvenā māksla”. Esejās Boriss Avramecs, Pēteris Bankovskis, Liāna Langa, Jānis Lejnieks, Ilmārs Šlāpins, Jānis Taurens un Māra Traumane atskatās uz NSRD darbošanos mākslā, mūzikā, literatūrā un arhitektūrā. Grāmatu noslēdz Lediņa un Boiko rakstu izlase par modernismu un postmodernismu, iepazīstinot lasītājus ar viņu nozīmīgo ieguldījumu laikmetīgās mākslas un arhitektūras teorijā. Rakstu krājumu sastādījušas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pētnieces, mākslas zinātnieces Ieva Astahovska un Māra Žeikare.

CITI ŠOBRĪD LASA

NSRD rakstu krājuma priekšvēsture ir krietni senāka, 2000. gadu sākumā to iecerēja paši Hardijs Lediņš un Juris Boiko. Vēlāk darbu pie NSRD antoloģijas turpināja mākslas zinātniece Māra Traumane, bet 2007. gadā Hardija Lediņa arhīvs un 2015. gadā arī Jura Boiko arhīvs tika nodoti izpētei Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā.

Atzīmējot Hardija Lediņa, Latvijas avangarda mūzikas un mākslas klasiķa 60. jubileju, LLMC 2015. gadu pasludināja par Hardija Lediņa gadu un sadarbojās ar dažādu radošo jomu pārstāvjiem, lai visa gada garumā īstenotu virkni kultūras pasākumu, kas akcentēja leģendārā mākslinieka daudzpusīgās darbības svarīgākos pieturas punktus.

Izdevums, kas vienlaikus noslēdz Hardijam Lediņam veltīto pasākumu ciklu 2015. gadā, tiks svinīgi atvērts ceturtdien, 6. oktobrī, plkst. 19 kafejnīcā – mūzikas veikalā “Upe” Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.