Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. oktobris, 2012
Drukāt

Atvieglo sadarbību ar Baltkrieviju


Foto - Zigfrīds DzedulisFoto - Zigfrīds Dzedulis

Pagājušās nedēļas nogalē Baltkrievijas pilsētā Molodečno notika Latvijas un Baltkrievijas valdību kopīgi izveidotās ekonomiskās sadarbības komisijas pārstāvju gadskārtējo sarunu raunds. Pirms astoņiem gadiem iesākto sarunu galvenā tēma – kā veicināt ciešāku saimniecisku sadarbību un kā novākt šķēršļus.


 

Vienošanās vairākās jomās

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce stāsta, ka Molodečno panākta vienošanās uzņēmējdarbībā, lauksaimniecībā, izglītībā, zinātnē un citās. Nolemts atbalstīt Baltkrievijas nacionālās izstādes “Belexpo-2012” rīkošanu Rīgā šā gada decembrī. Drīzumā Baltkrievijā tiks atklāta Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība.

“Esam vienojušies par infrastruktūras izveidi robežkontroles punktā “Druja – Piedruja”. Tāpat vienojāmies par “Bellat Logistics” projektu, kas paredz transporta loģistikas centra izveidi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Pāternieku robežkontroles punktā,” vēsta ministrijas amatpersona.

Kā izteicās mūsu uzņēmēju pārstāvis Vitālijs Gavrilovs, šā gada sarunās panākts ievērojami vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā.

 

Par sakariem 
un barjerām

Starpvalstu komisijas sarunu dalībniece Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka abu valstu uzņēmējiem, kuri gribētu paplašināt ekonomiskos sakarus, vieniem pašiem nojaukt politiķu sabūvētās barjeras neesot iespējams. Viņasprāt, atzinīgi vērtējama Molodečno panāktā vienošanās atvieglot valstu robežu šķērsošanu kravu pārvadātājiem, kuri pašlaik spiesti stāvēt kilometriem garās rindās.

Tūrisma vīza uz Krieviju vai Ukrainu baltkrievu ceļotājam maksā 35 eiro, turpretim uz Latviju – 60 eiro. Pašlaik viņam izdevīgāk atpūsties Melnās jūras piekrastes kūrortos nevis, piemēram, mūsu Jūrmalā,” spriež Līga Menģelsone.

 

Baltkrievi 
grib sadarboties

Baltkrievijas delegācijas vadītājs sarunās ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gurjanovs atzīst, ka Baltkrievijai ir vajadzīgi Latvijas dzelzceļi un ostas savu preču pārvadāšanai uz citām pasaules valstīm. Savukārt Baltkrievija varētu nelikt škēršļus Latvijas preču plūsmai uz Krieviju un Kazahstānu, ievērojot nesen noslēgto triju valstu muitas ūniju.

Baltkrievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko stāsta, ka vairāk nekā puse Baltkrievijas eksporta preču tiek izvestas uz citām valstīm caur Latviju.

“Manuprāt, tas ir izdevīgi arī jums – no visām pa Latvijas dzelzceļiem pārvadātajām kravām 57 procentus kravu pārvadājumu nodrošina Baltkrievija,” saka vēstnieks.

Pašlaik Latvijā ar Baltkrievijas kapitāla līdzdalību ir nodibināti 976 uzņēmumi. Savukārt Baltkrievijā Latvijas kapitāla ieguldījumi ir aptuveni 400 dažādos uzņēmumos. Bet, viņaprāt, ir vēl daudz neizmantotu iespēju. Piemēram, Latvijā varētu ražot autobusus, saņemot to ražošanai nepieciešamās detaļas no Baltkrievijas. “Vedot pāri robežai jau gatavus transportlīdzekļus, jārēķinās ar 24% lielu muitas nodokli. Turpretim, ievedot autobūves detaļas, tikai 2%. Rīgā iepērk zemās grīdas tramvajus, viens tramvajs maksā aptuveni 3,2 miljonus ASV dolāru. Mēs varētu piedāvāt tādus pašus par 1,2 miljoniem ASV dolāru. Mēs esam pieteikušies Rīgas domes izsludinātajam iepirkumam,” spriež Aleksandrs Gerasimenko.

 

Uzziņa

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, 2012. gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Baltkrieviju sasniedza 488,1 miljonu ASV dolāru, kas ierindoja Baltkrieviju 10. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

Latvijas preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 107,4 miljonus ASV dolāru (2% no kopējā eksporta), savukārt imports – 298,3 miljonus ASV dolāru (5% no kopējā importa), tādējādi Baltkrievija bija Latvijas 12. nozīmīgākais preču eksporta un 6. nozīmīgākais preču importa partneris.

Pagājušajā gadā no Latvijas Baltkrievijā ievesto galveno preču sarakstā bija automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, audumi, medikamenti, portlandcements, dzīvnieku barības izstrādājumi, elevatori un transportieri precēm un materiāliem, velmējumi ar krāsas, lakas pārklājumu, saldētas brētliņas, etilēna polimēri pirmformās.

Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija sāka darboties jau 2010. gada 1. janvārī, nosakot vienotus ievedmuitas tarifus. Pēc speciālstu atzinuma, Latvijas svarīgāko un visvairāk eksportēto lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksportam rodas aptuveni 2,26 miljonu eiro lieli zaudējumi, bet koku, koku izstrādājumu eksportam – aptuveni 1 miljons eiro. Kopā aptuveni 3,27 miljoni eiro.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+