Audzis iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars 0
Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, personu ar augstāko izglītību, ieskaitot doktora grādu, īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 13,9% līdz 23%, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Vērā ņemts 15 un vairāk gadu veco tautas skaitīšanas dalībnieku izglītības līmenis.
Iedzīvotāju ar profesionālo vidējo izglītību īpatsvars 11 gados audzis no 20,2% līdz 29,4%, vienlaikus samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18% un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4% uz 6,7%.
2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti liecina, ka no 1 776 143 iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, augstākā izglītība bija 401 323 iedzīvotājiem jeb 22,6%, bet doktora grāds bija 6657 iedzīvotājiem jeb 0,4%.
26 zinātņu doktori Latvijā ir vecāki par 90 gadiem, bet diviem zinātņu doktoriem ir 97 gadi.
Profesionālā vidējā izglītība bija 521 629 iedzīvotājiem jeb 29,4%, vispārējā vidējā izglītība pēc pamatizglītības bija 407 534 iedzīvotājiem jeb 22,9%, pamatizglītība vai profesionālā pamatizglītība bija 318 925 iedzīvotājiem jeb 18%, bet sākumskolas izglītība 62 645 iedzīvotājiem jeb 3,5%.
57 430 Latvijas iedzīvotājiem jeb 3,2% nav skolas izglītības, tā ir zemāka par sākumskolas vai arī netika norādīta.
Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64,1% ir sievietes un 35,9% – vīrieši. Citos izglītības līmeņos atšķirības ir mazāk izteiktas.
