Mobilā versija
+1.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
17. decembris, 2016
Drukāt

Austrijas ārlietu ministrs Kurcs prasa iesaldēt ES sarunas ar Turciju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs sarunājas ar pajumti zaudējušajiem bērniem Dibagas bēgļu nometnē Irākā.

Austrijai 2016. gads starptautiskās sabiedrības uzmanības pievēršanas ziņā padevies ražens. Vēl nesen austriešiem izdevās pabiedēt ar prezidenta amatā tomēr nenokļuvušo galēji labējo Norbertu Hoferu, paputējušām vēlēšanām sliktas līmes dēļ, republiku bez prezidenta un asu konfrontāciju, ES dalībvalstīm apspriežot tirdzniecības līgumu ar Kanādu (CETA). Šoreiz tracis sacelts debatēs par Turcijas iecerēto iestāšanos ES, jo Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs uzlika veto 27 ES dalībvalstu vienprātīgi izstrādātajam dokumentam par ES pozīciju attiecībā uz Turcijas pievienošanos savienībai.

 

Erdogana vadītā Turcija attālinās no ES

Lai gan šā gada 9. novembrī Eiropas Komisijas publicētajā ziņojumā situācija Turcijā tiek asi kritizēta, tajā skaitā vārda brīvības ierobežošana un pretterorisma likumu lietošana politiskās opozīcijas apspiešanai, komisija neierosināja pārtraukt sarunas par Turcijas iestāšanos ES. Otrdien 27 dalībvalstu ārlietu ministri vienojās par jaunu Turcijas iestāšanās sarunu sadaļu neatvēršanu, taču Kurcs šai vienprātībai pielika punktu, uzstājot uz nepieciešamību pievienošanās diskusijas uz nenoteiktu laiku pilnībā iesaldēt, ja ne pārtraukt. Kurca veto kritiķi brīdina, ka viņa lēmuma īstenošana varētu nozīmēt Kipras apvienošanas sarunu un vienošanās ar Turciju par bēgļu atpakaļuzņemšanu pajukšanu. Turcijas opozīcija zaudētu ticību Eiropai, un pati Turcija vēl dziļāk ieslīgtu autoritārā Erdogana prezidentālajā diktatūrā. Kurca solis pa prātam nav arī Vācijas ārlietu ministram Frankam Valteram Šteinmeieram, kurš to raksturojis kā “bezatbildīgu ārpolitiku” un brīdinājis par nepieciešamību pārdomāt visas ārpolitiskās smagās sekas. Viņaprāt, iemesls iestāšanās sarunu pārtraukšanai būtu nāvessoda legalizēšana Turcijā. Ministrs gan atzīst, ka arī daļa vāciešu atbalsta Kurca nostāju.

Kurcs par kolēģu nosodījumu neraizējoties, jo to esot pieredzējis jau 2015. gadā, kad daudzi viņam pārmetuši ierosinājumu slēgt Balkānu maršrutu, taču tagad esot viņa pusē. Līdzīgu scenāriju ministrs sagaida arī attiecībā uz Turciju un aicina nepaļauties uz ilūzijām. Kā ziņo austriešu laikraksts “Krone”, Kurca vadmotīvs esot Turcijas attīstības attālināšanās no ES, jo citādi domājošie tiekot iebiedēti, žurnālisti apcietināti un diskutēta pat nāvessodu atkalieviešana. Viņa mērķis neesot aizvērt visas durvis uz turpmāku saziņu ar Turciju, bet gan dot skaidru politisku signālu, ka šajā situācijā pievienošanās ES nav reāla. Kurcs ar savu lēmumu vēloties stiprināt arī Eiroparlamenta lemtspēju, kuru Turcijas prezidents Erdogans nosaucis par nebūtisku. Atšķirībā no ES dalībvalstu 27 ārlietu ministriem, Eiroparlamenta vairākums vēl nesen iestājās par Turcijas pievienošanās sarunu iesaldēšanu. Kurcs uzskata, ka šādā veidā vārds tiek dots arī ES vēlētājiem, kas izvēlējušies tautas kalpus viņu interešu pārstāvēšanai Eiropas Parlamentā.

 

Bēgļu centri jāveido Ziemeļāfrikā

Argumentu, ka Egejas jūras robežu apsargāt esot grūtāk nekā sauszemes, Kurcs uzskata par mītu. Bēgļu krīzi, viņaprāt, risināt iespējams, tikai nodrošinot efektīvu ES ārējo robežu apsargāšanu un jaunpienākušos bēgļus nogādājot uzņemšanas centros ES ārējo robežu tuvumā. Ja bēgļu centri grieķu salās nefunkcionē optimāli, ES jāorganizē jauni, piemēram, Ziemeļāfrikā vai Kaukāzā. Ministrs ir pārliecināts, ka bēgļi nebūtu motivēti doties tālajā ceļā uz Eiropu, zinot, ka tiks nogādāti, piemēram, Ēģiptē. Kurca nostāju atbalsta vairākums eiroparlamentāriešu un arī Austrijas likumdevējs. Jaunievēlētais republikas prezidents Aleksandrs van der Bellens izteikties nevēlējās, jo prezidenta amatu joprojām neesot ieņēmis. Vēl šī gada septembrī viņš iestāšanās sarunas ar Turciju atzina par laika izniekošanu. Daudzi austriešu politiķi uzsver, ka pozitīvas veto sekas sagaidāmas tikai sarunu iesaldēšanas, nevis pilnīgas pārtraukšanas gadījumā. Arī Bulgārija un Nīderlande nolēmušas atbalstīt Kurca nostāju. Austriešu laikraksts “Die Presse” Vācijas vēlmi iestāšanās sarunas ar Turciju neiesaldēt skaidro ar gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām 2017. gada septembrī, pēc kurām Angela Merkele cer palikt kancleres amatā. Ja Turcijas pievienošanās tiktu izslēgta un ES nāktos vienai risināt bēgļu krīzes radītās problēmas, sagaidāms bēgļu pieplūdums no Turcijas ne vien Grieķijā, bet arī Vācijā. Tā kā Merkele Vācijā tiek uzskatīta par “bēgļu projekta arhitekti”, saasinājumi šajā jomā varētu vājināt viņas pozīciju iekšpolitikā. Šā iemesla dēļ Merkeles interesēs esot saglabāt pašreizējo stāvokli, jo vienošanās ar Turciju bēgļu jautājumā paredzēta iestāšanās sarunu gaitas veicināšanai. Briselē gan visiem esot skaidrs, ka ES nevarēs mūžīgi pievērt acis uz Turcijā notiekošajām represijām. Kā ziņo “Die Presse”, Kurcs vērsis uzmanību arī uz “dīvainību”, ka Britānija, kas pati vairs nevēlas būt daļa no ES projekta un asi nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā, iecietīgi un īpaši kaismīgi esot iestājusies par Turcijas pievienošanos. Aizstāvji to skaidro ar raizēm par vēl viena NATO sabiedrotā politisku destabilizēšanu. Kurcs paudis neizpratni arī par izteikti stingrajām prasībām pret Rietumbalkānu valstīm salīdzinājumā ar maigo pieeju pret Turcijā valdošajām represijām. Austrijas veto daudzkārt tiek reducēts uz simbolisku žestu bez konkrētām sekām, jo ES paplašināšanas sarunu iesaldēšana iespējama tikai pēc EK vai trešdaļas ES dalībvalstu iesnieguma. Kurcs uzsvēris, ka turpmāku sarunu sadaļu atvēršanai ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība par šo lēmumu un Austrija tam nekādā gadījumā nepiekritīšot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+