Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. jūnijs, 2016
Drukāt

Baltā māla svečturis (1)

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Keramiķe un multimāk­sliniece Ilona Šauša nākusi no Ilūkstes puses. Mācoties Daugavpilī, viņa sāka apmeklēt keramikas pulciņu, un māls viņu savaldzināja. Tas pamudināja meiteni apgūt keramiķes arodu Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā. Vēlāk viņa papildinājās Folkloras skolā E. Melngaiļa Tautas mākslas centrā un ES profesionālās izglītības pro­grammas “Leonardo da Vinči” ietvaros stažējās keramikā Malagā (Spānija).

Deviņdesmito gadu beigās kļuva par Tautas daiļamata meistari. Pabeigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas kultūras menedžmenta nodaļu, 2011. gadā absolvējusi Marsela Hitčera programmu Kultūras projektu vadībā Briselē. Tagad labā izglītība lieti noder nacionālā kultūras mantojuma – raku keramikas – popularizēšanā. Piedalījusies vairāk nekā 250 mākslas projektos Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Grieķijā, Somijā, Polijā un Uzbekistānā. Veidojusi astoņas personālizstādes, pēdējo pagājušogad Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī.

 

Baltie zalkši un raku keramika

“Daudz piedalos plenēros, simpozijos un keramikas festivālos, tur pilnveidojot savu keramiķes un mākslinieces pieredzi. Esmu multimāksliniece, jo manam temperamentam viena pati keramika ir par šauru. Pirms kolēģu vidū kļuvu atpazīstama ar saviem darbiem, mani zināja pēc maniem garajiem nostāstiem, kuri no mutes mutē izplatījās. Patīk veidot instalācijas dabā. Piemēram, Zviedrijā akcijā “Klusais haoss” no 100 zalkšiem veidoju objektu – Nārsts (sasaucoties ar Tūves Jānsones baltajiem zalkšiem grāmatā par Muminu ģimeni). Ar atstarojošu materiālu dekorētie zalkši tika ar makšķerauklām piestiprināti upē, un īpaši maģiski to spīdošās acis izskatījās naktī. Tāpat tur veidoju no maizes putnubūrīšus, apspēlējot terminu dienišķā maize. Objekti vēlāk paši dabā sadalījās,” stāsta māksliniece.

Tagad par savu virsuzdevumu māksliniece uzskata rudzu ieraugā rūdītās keramikas darināšanu un šīs sešus gadsimtus senās podniecības tehnikas popularizēšanu. Latvijā praktizētajā rūdītas keramikas tehnikā karstie trauki tiek iegremdēti raudzētā rudzu miltu šķidrumā, kurā tie kļūst ūdensnecaurlaidīgi un iegūst neparastu raibu virsmu dabiskās okera, brūnā un melnā krāsu variācijās. “Pēc seniem ticējumiem acīm līdzīgie apļi, kas reizumis veidojas uz trauka virsmas, pasargā ēdienu no skauģa acīm, tādos podos gatavots ēdiens labāk saglabā vērtīgās īpašības, ir garšīgāks. Tagad traukam ir leģendas un rudzu maizes smarža,” cenšas ieintriģēt Ilona Šauša.

 

Meistarstiķis – baltie svečturi

“Man patīk veidot plastiskas skulptūras, mūzikas instrumentus un svečturus. Patīk izteiksmes veidu dažādība, un manu darbu sērijas var ļoti krasi atšķirties. Laikam jau man ir izveidojies savs stils, jo manus darbus uzreiz atpazīst. Patīk mistifikācijas un alūzijas. Parasti veidoju darbu ciklus. Piemēram, veidojot kaķu mūmiju sēriju “Couturiers”, spēlējos ar vēsturi, sajaucot patiesus un izdomātus stāstus no sendienām līdz mūsdienām. Ēģiptē kaķis bija prieka dievietes Bastetas simbols un kaķu mūmijas bija ļoti interesanti ietītas. Keramisko kaķu mūmiju kolekciju sāku ar Ēgiptes dinastiju stilā ietītām mūmijām un nobeidzu ar mūmijām ietītām mūsdienu slaveno zīmolu, piemēram, Yves st. Lourent, Armani, Dolče&Gabana un MiuMiu, stila drēbēs.

Ja man kādreiz prasa, vai es strādāju vienā darbā, tā nav. Es strādāju tautas mākslas stilā un laikmetīgajā mākslā. Kaķu mūmijas un kolēģu portreti ir laikmetīgajā stilā. Baltie svečturi ir mans veltījums tradicionālajai mākslai un savā ziņā arī maza atiešana no tradīcijas. Svečturi ir izgatavoti no balto mālu masas (kas senāk nebija pieejama) un pārklāti ar caurspīdīgu glazūru. Tik lieli svečturi top lēnām, mēnešiem ilgi. Tie katrreiz ir jāietin un rūpīgi jāuzrauga. Īpaši lielu meistarību prasa baltais māls. Ja tumšā mālā svečturī ar tumšajām glazūrām ir kādas spraudziņas, tās notušējas. Balts kā stingrs skolotājs savā perfektumā parāda vismazāko neprecizitāti. Un balts jau ir prieka un līksmības krāsa,” stāsta māksliniece.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Oi da bleķis. Raku keramika it Japānas tradicionālais stils.kādi mūs’jie ar to sāka niekoties pirms gadiem divdesmit, tik tā vēsture. Un bez lietiškajiem, bez akuškas nozīmē būt pašdarbniecei vai ”vides māksliniecei”. Biznesa aigstskolas kultūrmenedžments te neskaitās:). Lai veicas!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+