Kultūra
Māksla

Baltijas ozoli 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecībā Mākslas muzejā “Rīgas Birža” 16


Sālomons fan Rausdāls “Upes ainava”.
Sālomons fan Rausdāls “Upes ainava”.
Publicitātes foto

No 25. augusta līdz 30. novembrim Mākslas muzejā “Rīgas Birža” būs skatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”.

Projekts, kas ietver izstādi, zinātnisko konferenci un vairāku nozaru zinātniskās publikācijas, ir Mākslas muzeja “Rīgas Birža” (MMRB), Latvijas Universitātes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” kopdarbs, kas tiek veikts ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā un Nīderlandes Mākslas vēstures institūta RKD (Rijksbureau voor Kunsthistorische Documentatie) Hāgā atbalstu.

Izstāde ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi vai konkrēti – no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu.

Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Mākslas muzeja “Rīgas Birža” 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecības kolekcijas un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem. Ozolu izpētei ir divi veidi. Pirmais – gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metodi, izmantojot Eiropas un Latvijas datu bāzes, un otrais, kas ir vēl tikai iedīglī, – Baltijas ozola DNS noteikšana.

Vienlaikus šī izstāde ir daudzu gadu MMRB, holandiešu un flāmu kuratoru konsila “CODART”, kā arī Nīderlandes Mākslas vēstures institūta sadarbības rezultāts, kas finalizēsies zinātniskajā katalogā, kurā, uzrādot dažkārt ilgo un sarežģīto diskusiju procesu dažādu darbu atribūcijā, tiks publicēta vērtīgākā kolekcijas daļa. Savukārt ekspozīcijā atsevišķi interesanti pētniecības aspekti tiks vizualizēti tekstos un fotogrāfijās, parādot gan atklājumu, gan ceļu uz to.

Mākslas muzejā “Rīgas Birža” glabājas Baltijā lielākā holandiešu un flāmu mākslas kolekcija, kas ietver tādus pazīstamus sava laika māksliniekus, kā Bartolomeusu Sprangeru (1546–1611), Pīteru Pītersu Artsenu (1540–1603), Josu de Mompēru Jaunāko (1564–1635), Danielu Sēhersu (1590–1661), Esiasu fan de Feldi (1587–1630), Antonisu fan Deiku (1599–1641), Kristofu Jakobsu fan der Lāmenu (ap 1606–1652), Kvirinu Heritsu fan Brēkelenkamu (ap 1620–1668), Sālomonu fan Rausdālu (ap 1600–1670), Janu Porsellisu (ap 1584–1632), Melhioru de Hondekuteru (ap 1636–1695), Jākobu fan Lo (1614–1670), Pīteru de Moleinu (1595–1661) un Adriānu fan de Fenni (1589–1662).

Ekspozīcijai atlasītie darbi ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma “zelta fonda”, kas pārsvarā veidojies laika posmā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta beigām kā dažādu privātpersonu novēlējumi vai dāvinājumi Rīgas pilsētai vai Kurzemes provinces muzejam. Pazīstamākās no senajām privātkolekcijām ir piederējušas Nikolausam fon Himzelim (1725–1764), Reinholdam Filipam Šilingam (1819–1888), Karlam Kristofam Grosam (1790–1873), Augustam Heinriham Holanderam, Frīdriham Vilhelmam Brederlo (1779–1862), Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam (1831–1904), Dominiko de Robiāni (1795–1889), Paulam fon Tranzē-Rozenekam (1853–1928) un citiem izcilajiem Rīgas kultūras dzīves veidotājiem.

Paralēli izstādei “Baltijas ozoli” Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Boses zālē līdz 30. novembrim tiek eksponēta 17. gadsimta holandiešu grafika no LNMM Ārzemju grafikas kolekcijas. Izstāde “Oforta zelta laiki” ietver Rembranta (1606–1669), Andriāna fan Ostades (1610–1685), Klāsa (Nikolāsa) Berhema (1621(22)–1683), Paulusa Potera (1625–1654) un citu meistaru darbus.

Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

LA.lv