Baltijas valstīs palielinās mirstības līmeņa atšķirības starp sociālekonomiskajām grupām 1
Baltijas valstīs palielinās mirstības līmeņa atšķirības starp dažādām sociālekonomiskajām grupām, piektdien konferencē, kas veltīta cilvēku mūža ilgumam Baltijas valstīs “Veselības un mūža ilguma konverģence un diverģence trīs Baltijas valstīs: politikas iesaiste un izaicinājumi”, sacīja Roterdamas Medicīniskās Universitātes centra profesors Johans Makenbahs (Johan Mackenbach).
Profesors norādīja, ka 2005.gadā Pasaules Veselības organizācija noteica mērķi valstīm samazināt mirstības līmeņa atšķirības starp dažādām sociālekonomiskajām grupām par 25%. Viņš informēja, ka pētījumu rezultāti liecina, ka šo mērķi izdevies pilnībā sasniegt atsevišķām Rietumeiropas valstīm. Vienlaikus viņš norādīja, ka relatīvi mazākas atšķirības starp minētajiem cilvēku mirstības līmeņiem ir Dienvideiropā, kā arī kopējā tendence liecina par šo atšķirību mazināšanos Eiropā, bet pretēja situācija vērojama Baltijas valstīs.
Konferencē tika minēti vairāki iespējamie iemesli šādai tendencei – alkohola patēriņš un ar to saistītā Baltijā īstenotā valstu politika, medicīnas pakalpojumu pieejamība ienākumu nevienlīdzības dēļ un citi. Prezentācijās par mirstības līmeņa atšķirībām tika vilktas paralēles ar cilvēku izglītības līmeni.
“Mirstības līmenis ievērojami atšķiras starp sociālekonomiskajām grupām Austrumeiropā. Labāki rādītāji ir Rietumeiropā, kā arī Dienvideiropā,” sacīja Makenbahs.
Konferenci rīko Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pētnieki no Valsts pētījumu programmas “EKOSOC-LV” demogrāfijas projekta.
