Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Trasta komercbankas krahs sāpēs 59 Latvijas klientiem

Foto - LETAFoto - LETA

No 3. marta Eiropas Centrālā banka (ECB) Latvijā pārtraukusi Trasta komercbankas darbību. Pašlaik šīs bankas klienti nevar piekļūt savai naudai, kā arī liegta iespēja izmantot šīs bankas maksājumu kartes.

 

Kā “Latvijas Avīzei” piektdien atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, šāds lēmums viņam neesot bijis negaidīts, tas briedis jau sen. Šo lēmumu ECB turklāt pieņēmusi pēc FKTK ierosinājuma. Bet kopš Latvija ir Eiropas Savienībā (ES) izveidotā vienotā banku uzraudzības mehānisma dalībniece, par licences izsniegšanu kādai bankai vai tās slēgšanu var lemt tikai ECB.

P. Putniņš atklāj, ka Trasta komercbankas slēgšanai bijuši vairāki iemesli. Pirmkārt, bankas īpašnieki ilgstoši nespējuši palielināt bankas kapitālu, tādējādi neesot ievērojuši ES dalībvalstu komercbankām noteiktās prasības. Banka ignorējusi FKTK rīkojumus, tāpat neesot atsaukusies aicinājumiem novērst trūkumus. Otrkārt, jau ilgāku laiku nav bijis skaidrs, kāds ir bankas biznesa plāns un kādus klientus tā apkalpos. Pēdējā laikā banka strādājusi ar zaudējumiem. Treškārt, aizvadītajos gados FKTK vairākkārt sodījis banku par trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. “Jau ilgāku laiku redzējām, ka banka nepārvalda naudas plūsmu, nepārzina tās izcelsmi, tāpat klientus, kuri tajā noguldījuši naudu,” saka FKTK priekšsēdētājs. Tādējādi varot pieļaut, ka arī šī Latvijas komercbanka vai nu tikusi izmantota nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanā, vai, iespējams, pati bijusi iesaistīta kādās starptautisko naudas atmazgātāju ķēdēs.

Pagājušā gada nogalē policija aizturēja vairākas bankas amatpersonas, tostarp kādu valdes pārstāvi un ar valūtas tirdzniecību saistītās, turot aizdomās par iesaistīšanos nelikumīgās darbībās. “Ja bankas telpās ierodas policija, tad skaidrs, ka ir pārkāpta galēja robeža – šāds uzņēmums vairs nedrīkst pastāvēt,” piebilst P. Putniņš.

Atšķirībā no “Parex”, kuras glābšanā ar Godmaņa valdības lēmumu tika iegrūstas milzu summas, glābt šo banku neesot lielas vajadzības. Trasta komercbanka ir maza. Tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopīgajiem Latvijas banku aktīviem. Tādējādi šīs bankas slēgšana nesatricinās Latvijas banku sistēmu.

Kā uzsver P. Putniņš, par Trasta komercbankā noguldīto naudu klientiem neesot jāuztraucas, tāpēc ka pirms tās slēgšanas viss esot laikus apzināts: “No aptuveni 5800 klientiem, kuri noguldījuši naudu šajā bankā, tādu noguldījumu, kuri pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro, ir vien 265 personām. No tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 uzņēmumi. Savukārt 206 ir nerezidenti jeb ārvalstu noguldītāji, to skaitā 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.” Pēc FKTK vadītāja domām, bankas likvidēšanas procedūrā naudu varētu atgūt arī tie klienti, kuru noguldījumi pārsniedz valsts garantēto summu.

Banku galvenais uzraugs skaidro, ka valsts garantētās summa 100 000 eiro apmērā nenozīmē, ka nauda noguldītājiem tiks izmaksāta no valsts budžeta, jo šim mērķim kalpo FKTK uzraudzītais Noguldījumu garantiju fonds, kurā Latvijas bankas un krājaizdevu sabiedrības reizi ceturksnī iemaksā noteiktas summas. Pašlaik fondā uzkrāti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Bet valsts garantēto atlīdzību maksājumiem Trasta komercbankas klientiem vajadzīgi aptuveni 64 miljoni eiro. Turklāt garantētajiem noguldījumiem varēs izmantot arī pašas bankas naudu. “Atšķirībā no citām bankām, kurās noguldītā nauda bijusi laikus nopludināta vai nozagta, šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tā nav noticis,” mierina P. Putniņš. “Vēl nav nekas izlaupīts, nav palikusi vien tukša čaula, no kuras vairs nav ko paņemt.”

Bankā tiks iecelti pagaidu pilnvarnieki, kuri sagatavos visu nepieciešamo noguldītāju naudas izmaksāšanai. Valsts garantētās summas apmērā naudu noguldītājiem varētu sākt maksāt jau no 16. marta.

 

Uzziņa

* Sabrūkot kādai bankai, no Noguldījumu garantiju fonda tiek izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā.

* Tiesības saņemt garantēto atlīdzību noguldītājiem būs vēl piecus gadus pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās, t.i., noguldītāji varēs vērsties bankā līdz pat 2021. gadam.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+